Klimata pārmaiņām veltītajā konferencē Kopenhāgenā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītājiem jāparāda, ka Eiropa šajā jomā ir līdere, tādas prasības šodien Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā izvirza Eiropas Parlaments (EP).
EP uzskata, ka sanāksmē jāpanāk ambicioza starptautiska vienošanās, kurā jāietver emisiju samazināšanas mērķi attīstītajās un attīstības valstīs, finanšu saistības un sankcijas par pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja EP Preses dienestā.
EP norāda, ka ES līderiem jānodrošina, lai kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums attīstītajās valstīs 2020.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, būtu tuvāk 25% līdz 40% intervāla augšējai robežai. Ilgtermiņā emisijas jāsamazina vismaz 80% apmērā, salīdzinot ar 1990.gadu.
Rezolūcijā teikts, ka attīstības valstīm kā grupai emisiju pieaugums jāierobežo no 15% līdz 30% līdz 2020.gadam. Tomēr, ņemot vērā Ķīnas, Indijas un Brazīlijas ekonomisko svaru, šīm valstīm jāuzņemas tādi paši mērķi kā rūpnieciski attīstītajām.
Eiroparlamentārieši uzskata, ka pastiprināta atbildība attiecībā uz emisijas samazināšanas mērķiem un finansēšanas saistībām, tostarp agrīnās brīdināšanas mehānisms un sankcijas, nolīgumā jāiekļauj starptautiskā aviācija un kuģniecība. Ievērojams atbalsts esot jāsniedz attīstības valstīm, lai apturētu tropu mežu apjomīgo izciršanu.
Deputāti aicina ASV padarīt saistošus vēlēšanu kampaņas laikā izvirzītos mērķus, tā dodot spēcīgu signālu par vadošo attīstīto valstu apņēmību cīnīties pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus parlaments pauž atzinību par Japānas apņemšanos līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 25%.
Tāpat parlaments atkārto aicinājumu ES turpināt izstrādāt ārpolitiku klimata jomā kopumā un paust vienotu nostāju, lai Eiropa spētu saglabāt līderes pozīcijas sarunās arī turpmāk.
Kā ziņots, decembrī Kopenhāgenas konferencē ir paredzēts slēgt sarunas par starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā laikposmam pēc 2012.gada.