Melnkalnē šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, domājams, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Filips Vujanovičs, kurš prezidenta krēslā aizvadījis jau divus pilnvaru termiņus.
Viņa konkurents ir bijušais ārlietu ministrs Miodrags Lekičš, kuru opozīcijas partijas, kam beidzot izdevies pārvarēt savas domstarpības, izvirzījušas kā savu kopīgo kandidātu.
Vujanovičš, kurš pārstāv Demokrātisko sociālistu partiju (DPD), ir tuvs premjerministra Milo Džukanoviča sabiedrotais. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš solījis padarīt Melnkalni par "demokrātisku, attīstītu valsti, kuras pilsoņi dzīvo labāk, par labu kaimiņu un uzticamu partneri reģionā un par valsti, kas integrēsies Eiropas Savienībā (ES) un NATO".
Savukārt Lekičs galveno uzsvaru licis uz cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju, kas ir galvenais šķērslis Melnkalnes ceļā uz dalību ES.
Lai gan Melnkalne aiz Horvātijas ir otrā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm rindā uz pievienošanos ES, Brisele atzinusi, ka Podgoricai vēl daudz jādara, lai izskaustu dziļi sakņoto korupciju, ja tā vēlas kļūt par pilntiesīgu bloka dalībvalsti.
Eiropas Komisija (EK) pērn Melnkalnei norādīja, ka tai jāstiprina arī tiesu sistēma un likuma vara.
Pilsoniskās izglītības centra analītiķe Dubravka Uljareviča atzīst, ka melnkalnieši apzinās savu līderu atbildību par valsts problēmām, taču viņi sirgst no kolektīva Stokholmas sindroma. "Viņi ir kā gūstekņi, kam iepatikušies gūstītāji," saka Uljareviča.
Vēlēšanas notiek laikā, kad valsts nonākusi dziļā ekonomiskā krīzē. Ar vidējo mēnešalgu, kas ir aptuveni 340 lati, knapi pietiek, lai segtu visas ikdienas vajadzības. Tikmēr bezdarba līmenis sasniedzis 20%, kamēr valsts parāds pieaudzis līdz 51% no Melnkalnes iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lai gan valdība prognozē, ka valsts ekonomikas izaugsmes temps 2013.gadā sasniegs 2,5%, eksperti norāda, ka maz kas darīts, lai ierobežotu budžeta izdevumus un samazinātu uzpūsto birokrātisko aparātu.
Tikmēr gan Vujanovičs, gan Lekičs, kas ir vienīgie kandidāti šajās vēlēšanās, nesniedz nekādu skaidrību par to, kā gatavojas veicināt valsts ekonomikas atlabšanu.
"Vēlēšanu kampaņā vairāk redzēti abu kandidātu savstarpējie apvainojumi, nevis patiess viņu programmu izklāsts," sarunā ar aģentūru AFP atzīst politikas analītiķis Zlatko Vujovičs.
Aptaujas liecina, ka Vujanovičs savu sāncensi apsteidz par desmit procentpunktiem - par viņu gatavojas balsot 55% aptaujāto, kamēr Lekiču atbalsta 45% respondentu.
Tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte nepārsniegs 40%, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.
"Ļaudis ir nokausēti. Viņi dzīvo apātijā, jo tie knapi var izdzīvot. Mēs visi zinām, ka valdība zog, taču opozīcija ir kā mūžīgais zaudētājs," saka 24 gadus vecā studente Duška Jankoviča.
Savukārt uzņēmēja Lela Boskoviča apgalvo, ka vēlēšanas viņu neinteresē. "Esmu nogurusi no tā, ka politiķi man acīs pūš miglu," saka Boskoviča.
Šis ir otrās prezidenta vēlēšanas kopš 2006.gadā Melnkalne pasludināja neatkarību no Serbijas. Sākotnējie balsošanas rezultāti sagaidāmi vēl svētdienas vakarā.