Pēc pēdējā laikā jau ierastās Ziemeļkorejas draudīgās izturēšanās, starptautisko sabiedrību īpaši satraucis tās paziņojums par kodolreaktora restartēšanu valsts ziemeļos. Analītiķi uzskata, ka tas var atkal tikt viegli pielāgots materiālu izgatavošanai atomieročiem. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns aicina uz sarunām, brīdinot, ka krīze ir aizgājusi par tālu, vēsta ārzemju mediji.
Pēc Ziemeļkorejas paziņojuma par plāniem restartēt pirms vairākiem gadiem slēgtu kodolreaktoru, lai stiprinātu savu atomieroču programmu, ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns brīdina, ka „šī brīža krīze jau ir aizgājusi par tālu.” Paužot satraukumu par situāciju, kas pēdējā laikā liekas kļūstam nokaitētāka ik dienas, viņš uzsvēra, ka „kodoldraudi nav nekāda spēle”. Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) vadītājs aicināja steidzami uzsākt sarunas ar komunistisko Ziemeļkoreju, jo „dialogs ir vienīgais veids, kā atrisināt pašreizējo krīzi.”
Bans arī aicināja Phenjanu pilnībā pakļauties ANO Drošības padomes rezolūcijām un atturēties no turpmākiem provokatīviem pasākumiem. Paziņojums par kodolreaktora restartēšanu Jonbjonas kodolobjektā ir līdz šim viens no atklātākajiem savulaik noslēgto vienošanos pārkāpumiem. Kodolreaktoru valsts ziemeļos slēdza 2007. gadā saskaņā ar starptautisku vienošanos. Tomēr trīs gadus vēlāk Phenjana atļāva ārvalstu zinātniekiem apmeklēt Jonbjonu un atklāja, ka šajā objektā tiek bagātināts urāns. Ziemeļkoreja gan uzstāja, ka urāns tiek bagātināts tikai līdz zemam līmenim un tas domāts civiliem mērķiem. Tomēr viens no zinātniekiem vēlāk liecināja, ka kodolobjekts atkal var tikt viegli pielāgots materiālu izgatavošanai atomieročiem, un tam būtu nepieciešams tikai aptuveni pusgads.
Kā otrdien paziņoja Ziemeļkoreja, tā plāno "pārregulēt un restartēt" visas iekārtas Jonbjonas kodolkompleksā, tostarp urāna bagātināšanas rūpnīcu. Mērķis- „stiprināt atomieroču programmu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.”
Seula brīdinājusi par „ātru un bargu atbildi” jebkādām militārām provokācijām no Phenjanas. Dienvidkorejas ārlietu ministrijas pārstāvis pēc paziņojuma par kodolreaktora restartēšanu norādīja, ka Seula uzmanīgi novēros notiekošo ziemeļu kaimiņvalstī. "Ja paziņojums ir patiess, tad tas ir ļoti sarūgtinošs. Ziemeļkorejai jāpilda vienošanās un dotie solījumi, un jātiecas uz to, lai Korejas pussala būtu brīva no kodolieročiem. Dienvidkorejas valdība turpinās novērot, kā attīstās situācija," sacīja ministrs.
Savukārt spriežot pēc Dienvidkorejas prezidentes Pakas Gunhje pārstāvja teiktā, viņa ieņem kaujinieciskāku nostāju: "Prezidente norādīja, ka ir svarīgi sodīt Ziemeļkoreju par provokācijām. Viņa arī uzsvēra, ka mums ir spēcīgs diplomātiskais un militārais spēks, kas var liegt Ziemeļiem pat domāt par provokācijām. Viņa aicināja ārlietu un drošības dienestus pilnībā sagatavoties pretpasākumiem, balstoties uz skaidru izpratni par pašreizējo situāciju."
Bet Krievija norāda, ka „galvenais uzdevums ir izvairīties no militāra rakstura scenārija”. Maskava jau iepriekš brīdinājusi, ka situācija var iziet ārpus kontroles, netieši liekot saprast, ka sava daļa atbildības par notiekošo jāuzņemas arī Vašingtonai. Ziemeļkoreju sadusmojušas gan jaunas ANO sankcijas, ko pret to ieviesa pēc kodolizmēģinājuma februārī, gan vērienīgās Dienvidkorejas-ASV kopīgās militāras mācības, kas sākas pirms dažām nedēļām.