Igaunijas parlamentā otrdien tika pieminēta 25.gadadiena kopš toreizējo radošo savienību plēnuma, kas zināmā mērā ievadīja valsts neatkarības atgūšanas procesu.
"Es nezinu, kad īsti, taču Igaunija kļūs brīva un es došos uz Igauniju," prezidents Tomass Hendiks Ilves citēja savu runu, ar kuru viņš uzstājās pēc tam, kad ziņas par plēnumu sasniedza viņa toreizējo mītnes zemi - Vāciju.
"Radošo savienību plēnums bija pirmā patiesā politiskā diskusija Igaunijā pēc vairākām desmitgadēm. Politiska tajā nozīmē, kāda tiek lietota demokrātijā," atzina Ilvess. "Un, manuprāt, mēs visi domājām, ka tas ir tas, kādai jābūt Igaunijas republikai - atvērtai agorai vai forumam, kur tiksies filozofi-vadoņi, lai formulētu igauņu idejas."
"Taču izrādījās, ka valsts pārvaldīšana ir kaut kas pavisam cits. Tā pārāk bieži, pārfrāzējot Sensimonu, ir tikai lietu vadīšana," piebilda prezidents.
Ilvess pateicās radošo savienību sanāksmes dalībniekiem, kas atšķirībā no okupācijas varas un Komunistiskās partijas patiesi bija "mūsu nācijas gods, prāts un sirdsapziņa, ceļa rādītājs un virzītājs uz rīcību".
"Ceru, ka nākamās radītāju paaudzes nekad neaizmirsīs, ko paveica viņu priekšgājēji un uz ko aicināti ir viņi," uzsvēra prezidents.
1988.gada 1. un 2.aprīlī radošo savienību valžu kopējā sanāksmē uzstājās vairāk nekā 50 tolaik ietekmīgāko igauņu kultūras un izglītības darbinieku, runājot gan par igauņu valodas problēmām, gan par sabiedrības demokratizācijas jautājumiem. Šajā plēnumā pirmo reizi publiski un atklāti izskanēja arī vēlme atgūt Igaunijas neatkarību, ko pirms tam atļāvās paust tikai pagrīdē esošās pretošanās kustības dalībnieki.
Igaunijas radošo savienību plēnums lielā mērā ierosināja un ietekmēja arī Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašināto plēnumu, kas notika divus mēnešus vēlāk.