Kipra tomēr nebankrotēs

Dramatiskās sarunas Briselē, kas ievilkās līdz pat pirmdienas rītam, novedušas pie tā, ka Kiprai izdevies vienoties par nepieciešamā 10 miljardus eiro lielā aizdevuma saņemšanu.

Lai to panāktu, nācies upurēt vienu no lielākajām valsts bankām un piekrist, ka milzīgi finansiāli zaudējumi piemeklēs arī lielo depozītu īpašniekus. Vienošanās gan nenozīmē, ka jau rīt Kiprā viss normalizēsies – gluži otrādi, tās ekonomiku gaida grūti laiki.

«Šodien ir beidzies ilgstošs nenoteiktības un Kipras ekonomikai draudošo briesmu periods. Valsts ir izbēgusi no nekontrolējama bankrota draudiem. Mēs esam izbēguši no eiro zonas atstāšanas, kas varēja būt katastrofāla,» agri pirmdienas rītā paziņojis Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris. Gan viņš, gan starptautisko aizdevēju pārstāvji uzsvēruši, ka finansiālie zaudējumi nepiemeklēs tos banku noguldītājus, kuru depozīti ir mazāki par 100 000 eiro, taču šīs, šķiet ir vienīgās labās ziņas Kiprai. Ne jau velti Kipras prezidents Nikoss Anastasiadis uzreiz pēc sanāksmes pametis Briseli, bet Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka sarunu gaitā viņš vairākkārt pārmetis aizdevējiem, ka tie viņu «mēģina piespiest pie sienas», un pat piedraudējis demisionēt.

Panāktā vienošanās paredz, ka tiks sadalīta otra lielākā Kipras banka – Laiki Bank. Tās labie aktīvi nokļūst Bank of Cyprus, bet sliktie pamazām tiks restrukturizēti, kas tālākā nākotnē nozīmē bankas slēgšanu. Noguldītājiem, kuru depozīti ir lielāki par 100 000 eiro, jārēķinās ar ievērojamu nodokli jeb, vienkāršāk sakot, daļas noguldījumu atņemšanu. Summa vēl tiks saskaņota, bet Kipras valdības pārstāvis jau pavēstījis, ka tā varētu sasniegt aptuveni 30% no depozīta lieluma, savukārt mediji vēsta, ka nodoklis būs 40 līdz 60 procentu robežās. «Izskatās, ka vienreiz jau nolaupītā laupīšana turpinās,» sarunā ar Reuters sacījis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, faktiski atgādinot, ka lielākā daļa no lielo noguldījumu turētājiem ir Krievijas pilsoņi, turklāt daļa no šīs naudas, visticamāk, no Krievijas izvesta bez aplikšanas ar nodokļiem.

Papildus sagrautam banku sektoram (kas bija Kipras ekonomikas spēcīgākā nozare) valstij jārēķinās ar visiem tiem pašiem nosacījumiem, kuriem bijuši spiesti pakļauties iepriekšējie aizdevumu ņēmēji – budžeta tēriņu samazināšanu, nodokļu pieaugumu, valsts īpašuma privatizāciju par cenām, kas ir mazākas par tā patieso vērtību. «Šī vienošanās atstās katastrofālas sekas uz Kipras ekonomiku. Domāju, ka šogad tās iekšzemes kopprodukts saruks par 10%, bet nākamgad vēl par 8%,» sarunā ar The Wall Street Journal ļoti nepatīkamu perspektīvu ieskicējis finanšu grupas Exotic eksperts Gabriels Šterns. Arī Financial Times norāda, ka finanšu sektora sagraušana nozīmē starptautiskā biznesa aiziešanu no Kipras un valsti gaida ļoti grūti laiki. BBC vēsta, ka pagaidām vēl nav skaidrs, kad darbu atsāks Kipras bankas un vai tiks atcelti svētdien ieviestie noteikumi, kas ierobežoja skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem līdz 100 eiro.