Eirozonas finanšu ministri naktī uz pirmdienu piekrituši piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.
Vienošanās panākta pēc stundām ilgām smagām sarunām starp Kipras prezidentu Niku Anastasiadu un Eiropas Savienības (ES), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem.
Vienošanās paredz, ka Kipras otrās lielākā banka - Tautas banka ("Laiki Bank") - tiks sadalīta "labajā" un "sliktajā" bankā un labie aktīvi galu galā tiks pievienoti Kipras lielākajai bankai "Bank of Cyprus".
Visi bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks aplikti ar vienreizējo nodevu, par kuras apmēru tiks izlemts tuvākajās dienās.
Savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, ar nodokli netiks aplikti.
Vienošanās bija jāpanāk līdz pirmdienai, jo pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka (ECB) pārtrauktu ārkārtas finansējumu, kas Kipras bankas nostādītu bankrota priekšā.
"Mēs esam pielikuši punktu neskaidrībai, kas pēdējo dienu laika skāra Kipru un eirozonu," paziņoja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.
Viņš pauda pārliecību, ka šī vienošanās ir daudz labāka, nekā iepriekš ierosinātā, kas paredzēja aplikt ar vienreizējo nodevu visus noguldījums.
Tomēr ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns brīdināja, ka Kipras finanšu krīzes dziļums nozīmē, ka valsti gaida smaga nākotne.