Aizdevēji gaida priekšlikumus, Kipra cer uz Krieviju

«Bumba joprojām ir Kipras laukuma pusē,» neslēpjot nožēlu par otrdienas vakara balsojumu Kipras parlamentā, kurā tika noraidīta ideja aplikt ar nodokli banku depozītus, paziņojušas eirozonas amatpersonas, vienlaikus brīdinot, ka negrasās Kipras bankas finansēt mūžīgi.

Kipras valdība vakar izmisīgi mēģināja izstrādāt B plānu, lai atrastu 5,8 miljardus eiro, kas nepieciešami 10 miljardus eiro lielā aizdevuma saņemšanai. Skati tiek vērsti Krievijas virzienā, taču Rietumeiropas mediju reakcija liecina, ka Briselei šāds risinājums īsti nepatīk.

Otrdienas vakara balsojuma rezultāts bija nepatīkams pārsteigums tā dēvētajai starptautisko aizdevēju troikai (Starptautiskais valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija), jo līdz šim aizdevēju diktētos noteikumus neviena valsts nebija riskējusi noraidīt, – lai gan ar zināmu kurnēšanu, tos tomēr pieņēma gan Īrija, gan Grieķija, gan Portugāle, gan Spānija, atgādina Reuters. Panākt nepieciešamo atbalstu nepalīdzēja arī tas, ka pretēji iepriekš paziņotajam Kipras valdība nolēma ar nodokļiem neaplikt depozītus, kas mazāki par 20 000 eiro (pārējiem nodokļu likmes palika iepriekšējās – 6,75% depozītiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, un 9,9% – lielākiem noguldījumiem). Turklāt, neraugoties uz to, ka prezidents Nikoss Anastasiadis un vadošo politisko partiju līderi aktīvi aģitēja par priekšlikuma atbalstīšanu, par to nenobalsoja neviens no 56 parlamenta deputātiem.

Naktī uz trešdienu vairāku Kipras pilsētu ielās bija novērojama līksmība, tomēr vakar kipriešiem nācās saprast, ka ar šo balsojumu nekas nav beidzies, – gluži otrādi, situācija tikai sarežģījusies. Centrālā banka atzinusi, ka, visticamāk, ceturtdien tomēr netiks sniegta atļauja banku darbības atjaunošanai (tās ir slēgtas jau kopš pagājušās sestdienas), bet Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible diezgan nikni izteicies, ka pēc šādiem lēmumiem tās «var palikt slēgtas uz visiem laikiem». BBC gan uzsver – pirms balsojuma parlamentā Eiropas amatpersonu tonis bijis samērā skarbs un izskanējuši paziņojumi, ka negatīva rezultāta gadījumā Kipra var rēķināties ar bankrotu, bet vakar kļuvis skaidrs, ka šai valstij tomēr tiks dots laiks, lai izķepurotos no krīzes. «Man žēl, ka vakardienas parlamenta balsojums bija tāds, kāds bija. Taču mēs, protams, to respektējam un tagad gaidām, kādus priekšlikumus Kipra ir gatava iesniegt troikai. Mēs esam gatavi izskatīt visus priekšlikumus, jo Vācija vēlas, lai risinājums tiktu atrasts. Taču no politiskā viedokļa ir skaidrs, ka Kiprai nepieciešams noturīgs banku sektors, bet pašreizējais tāds nav,» Reuters citē Vācijas kancleres Angelas Merkeles sacīto. Tajā pašā laikā Austrijas finanšu ministre Marija Fektere sarunā ar Reuters uzsvērusi, ka Kiprai pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums, vai tā piekrīt vai nepiekrīt aizdevuma nosacījumiem, jo Eiropas Centrālā banka negrasoties mūžīgi nodrošināt Kipras banku likviditāti. «Var gadīties, ka bankas saņems atļauju atsākt darbu, bet nespēs to darīt, jo tām trūks naudas. Tas būtu pats šausmīgākais scenārijs, bet pašlaik tas šķiet iespējams,» sacījusi ministre.

Kipras valdības runasvīrs Hristoss Stilianidis vakar ziņu aģentūrai AP stāstījis, ka jau kopš paša rīta prezidents N. Anastasiadis risinot pārrunas ar banku speciālistiem un politisko partiju pārstāvjiem. To mērķis ir atrast nepieciešamos 5,8 miljardus eiro, taču līdz pat vakardienas pēcpusdienai amatpersonas nebija spējušas vienoties, kādā veidā tas izdarāms. Interesanti, ka par gatavību ieķīlāt Kipras pareizticīgo baznīcas īpašumus un šādā veidā iegūto naudu ieguldīt Kipras vērtspapīros vakar pēc sarunām ar prezidentu paziņojis pareizticīgo baznīcas patriarhs Hrizostoms II. «Viss baznīcas īpašums ir pilnīgā valsts rīcībā,» viņa sacīto citē AP.

Tomēr ir skaidrs, ka ar šo naudu nepietiks, lai nodrošinātu starptautisko aizdevēju prasības, – Nikozijā ar nepacietību gaida ziņas no finanšu ministra Mihala Sarisa, kurš vakar ieradās vizītē Maskavā. Oficiāli sarunu mērķis ir panākt 2,5 miljardus eiro lielā kredīta restrukturizēšanu, taču mediji vēsta, ka M. Sariss mēģina vienoties arī par jaunu aizņēmumu, kura rezultātā Krievijas valdības vai tai cieši pietuvinātu komercstruktūru (piemēram, Gazprom) rokās varētu nokļūt kontrole pār Kipras bankām un enerģētisko sektoru. Piemēram, ir zināms, ka Gazprom izrādījis interesi par dabasgāzes atradnēm Vidusjūrā – Kipras īpašajā ekonomiskajā zonā. RIA Novosti vēsta, ka M. Sarisa sarunas ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu un pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu neesot bijušas veiksmīgas, taču vakar pēcpusdienā no Maskavas pienāca ziņas, ka tās tikšot turpinātas. Krievijas mediji gan atgādina, ka nedz prezidents Vladimirs Putins, nedz premjers Dmitrijs Medvedevs nav slēpuši savu aizvainojumu par to, ka Kipras valdība pirms lēmuma par depozītu nodokļa ieviešanu nav konsultējusies ar Maskavu – pat neraugoties uz to, ka no 68 miljardiem eiro, kurus bija plānots aplikt ar nodokli, aptuveni 25–30 miljardi pieder Krievijas pilsoņiem un kompānijām. Tādēļ tiek izteikta varbūtība, ka Krievijas amatpersonas tagad apzināti runā ar saviem Kipras kolēģiem no spēka pozīcijām, cenšoties panākt sev iespējami izdevīgākus darījuma nosacījumus. Daudzi krievu politologi uzskata, ka Kipra ir nokļuvusi bezizejas situācijā un tai nāksies pieņemt Maskavas noteikumus.

Tomēr RIA Novosti atgādina – nav nekādas garantijas, ka tos pieņems arī starptautiskie aizdevēji. A. Merkele vēl otrdienas vakarā diezgan skaidri norādīja, ka ar Kipras glābšanu no bankrota nodarbosies troika un Kipra, bet trešās puses iesaistīšanās šajā procesā ir nevēlama. Par šādu nostāju liecina arī vakardienas vācu laikrakstu publikācijas. Piemēram, Sueddeutsche Zeitung uzbūrusi samērā nepievilcīgu ainu par to, kā Eiropas Savienības dalībvalsts Kipra var kļūt par Krievijas «vasali». «Kipras bankās būs noguldīta krievu nauda, šelfa atradnēs saimniekos Gazprom, bet krievu militāristi uzbūvēs salā savu kara bāzi, tādējādi kompensējot Sīrijā esošās kara flotes ostas Tartusas zaudēšanu,» raksta vācu avīze. Tādēļ nevar izslēgt varbūtību, ka pat vienošanās par to, ka Krievija sedz lielāko daļu no 5,8 miljardus eiro lielā Kipras ieguldījuma, neglābs Kipru, – ja starptautiskie aizdevēji, kuru pārstāvji pašlaik atrodas Nikozijā, šādu risinājumu neakceptēs, Kipra nebūs spērusi ne soli tuvāk nepieciešamā 10 miljardu eiro aizdevuma saņemšanai.