Jaunajā Eiropas Komisijas (EK) sastāvā būs vēl vairāk sieviešu nekā iepriekšējā sastāvā un trešdaļu no 27 komisāru amatiem aizņems daiļā dzimuma pārstāves, otrdien paziņoja EK prezidents Žozē Manuels Barrozu.
"Man šodien pavēstāmas dažas labas ziņas. Nākamajā komisijas [sastāvā] būs deviņas sievietes, par vienu vairāk nekā šobrīd," uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Barrozu.
Komisāru amata kandidātus izvirza dalībvalstis, un tikai pirms nedēļas starp nosauktajiem kandidātiem bija tikai trīs sievietes.
Barrozu, vēloties uzlabot tā saukto dzimumu līdzsvaru, atklāti pauda neapmierinātību ar līdzšinējo situāciju un sagaidīja faktiski tūlītēju dalībvalstu reakciju.
"Daudzi no jums man palīdzēja" panākt plašāku sieviešu pārstāvniecību, Eiropas Savienības (ES) likumdevēju sapulces locekļiem sacīja Barrozu, piebilstot, ka otrdien viņam pieteikts pēdējais no 27 kandidātiem.
Starp nākamajām komisārēm sievietēm ir Lielbritānijas pārstāve Katrīna Eštona, kuru pagājušajā nedēļā dalībvalstu līderi izvēlējās par ES jaunveidojamā ES ārlietu dienesta vadītāju. Viņa vienlaikus ieņems EK viceprezidenta amatu.
Savukārt Nīderlande piekritusi uz atkārtotu termiņu atstāt līdzšinējo savas valsts pārstāvi EK Nēliju Krusu.
Pagaidām vienīgais iedalītais portfelis ir Eštonai, bet par pārējo amatu sadalījumu vēl skaidrības nav.
"Le Monde" pagājušā nedēļā ziņoja, ka Francijas kandidātam Mišelam Barnjē tiks iekšējā tirgus komisāra amats, taču nav zināms, vai no tā netiks atdalīts finanšu pakalpojumu portfelis. Savukārt Vācijas laikraksti ziņo, ka Berlīnes kandidātam Ginteram Eteringam varētu tikt rūpniecības komisāra vieta.
Sagaidāms, ka Barrozu savu pilno komandu un portfeļu sadalījumu paziņos nākamnedēļ.
Komisāriem tad būs dažas nedēļas laika sagatavoties iztaujāšanai par viņu kompetenci Eiropas Parlamentā, kam pēc tam jāapstiprina visi 27 komisāri.
Ja viss norisināsies gludi, jaunajai komisijai darbu vajadzētu sākt janvāra beigās vai februāra sākumā.
Jauno komisāru kandidātu saraksts:
Austrija - Johanness Hāns;
Beļģija - Karels de Guhts;
Bulgārija - Rumiana Jeleva;
Kipra - Andrulla Vasiliu;
Čehija - Štefans Fule;
Dānija - Konija Hēdegorda;
Igaunija - Sīms Kallass;
Somija - Olli Rēns;
Francija - Mišels Barnjē;
Vācija - Ginters Etingers;
Grieķija - Marija Damanaki;
Ungārija - Lāslo Andors;
Īrija - Maire Džiogena Kvina;
Itālija - Antonio Tajāni;
Latvija - Andris Piebalgs;
Lielbritānija - Katrīna Eštona;
Lietuva - Aļģirds Šemeta;
Luksemburga - Vivjena Redinga;
Malta - Džons Dalli;
Nīderlande - Nēlija Krusa;
Polija - Janušs Levandovskis;
Portugāle - EK prezidents Žozē Manuels Barrozu;
Rumānija - Dacians Ciološs;
Slovākija - Marošs Šefčovičs;
Slovēnija - Janešs Potočniks;
Spānija - Hoakins Almunija;
Zviedrija - Sesīlija Malmstrēma.