Lietuvas pamatnācijas īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā saskaņā ar 2011.gada pavasarī veiktās tautskaites galīgajiem rezultātiem ir 84,2%, paziņojis Statistikas departaments.
Kopumā Lietuvā dzīvo 154 tautību cilvēki un lielākā mazākumtautība ir poļi, kuru Lietuvā ir 6,6%. Viņiem seko krievi ar 5,8%, baltkrievi ar 1,2% un ukraiņi ar 0,5%, bet visu pārējo tautību iedzīvotāji, kopā ņemot, neveido pat 1%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo tautas skaitīšanu, kas tika veikta 2001.gadā, Lietuvas iedzīvotāju sastāvs pēc etniskās piederības nav būtiski mainījies. Šai laikā sarucis visu tautību iedzīvotāju skaits - ukraiņu par 27%, krievu par 19,5%, baltkrievu par 15,5%, poļu par 14,8% un lietuviešu par 11,8%.
Laukos lietuviešu ir 87,2%, pilsētās - 82,6%. 2001.gadā šie skaitļi bija attiecīgi 87,7 un 81,4%.
Lielākā krievu, baltkrievu un ukraiņu daļa dzīvo pilsētās, bet vairākums lietuviešu un poļu - laukos.
Visraibākais iedzīvotāju sastāvs ir Viļņā, kur tautskaitē fiksēti 128 tautību iedzīvotāji. Kauņas iedzīvotāju skaitā pārstāvētas 85 tautības, Klaipēdā - 77, arī Šauļos un Panevēžā uzrādīto tautību skaits pārsniedz pussimtu.
2011.gada tautskaitē pirmo reizi tika pieļauta iespēja norādīt divas dzimtās valodas. 98% norādījuši vienu dzimto valodu, 0,6% - divas.
Dzimto valodu, kas atbilst viņu tautībai, norādījuši 99,2% lietuviešu, 77,1% poļu, 87,2% krievu. Desmit gadus iepriekš šie skaitļi bija attiecīgi 96,7%, 80% un 89,2%.
Starp tiem 0,6% Lietuvas iedzīvotāju, kuri minējuši divas dzimtās valodas, 56% nosaukuši lietuviešu un krievu, 19% - lietuviešu un poļu, 14,4% - poļu un krievu, 2,1% - baltkrievu un krievu, 1,6% - krievu un ukraiņu, 0,6% - lietuviešu un vācu un tikpat daudz - lietuviešu un angļu. Sestā daļa šīs valodu grupas iedzīvotāju ir bērni vecumā līdz 14 gadiem, gandrīz trešā daļa - vecumā no 15 līdz 39 gadiem un desmitā daļa vecāki par 65 gadiem.
2011.gada tautskaitē Lietuvas iedzīvotāji minējuši piederību pie kopskaitā 59 reliģiskajām kopienām, 2001.gadā tādu bija 28.
2,35 miljoni jeb 77,2% Lietuvas iedzīvotāju sevi uzskata par Romas katoļiem, 125 200 jeb 4,1% - par pareizticīgajiem, 23 300 jeb 0,8% - par vecticībniekiem, 18 400 jeb 0,6% - par luterāņiem, 6700 jeb 0,2% - par reformātiem, 24 900 jeb 0,8% norādījuši piederību pie citām ticībām.
186 700 iedzīvotāji jeb 6,1% sevi nepieskaita nevienai reliģiskajai kopienai. 2001.šādu cilvēku Lietuvā bija 331 100 jeb 9,5%.
Desmitā daļa tautskaites dalībnieku savu reliģisko piederību nav norādījuši. 2001.gadā to nenorādīja astoņpadsmitā daļa.
Par Romas katoļiem pieder 88,6% Lietuvas poļu, 82,9% lietuviešu, 49,6% baltkrievu, 13,7% ukraiņu, savukārt savu piederību pie pareizticīgajiem norādījuši 51,5% krievu, 32,3% baltkrievu, 59,1% ukraiņu. Pie vecticībniekiem pieder 11,8% krievu.
Citām reliģiskajām kopienām sevi pieskaitījuši dažādu tautību Lietuvas iedzīvotāji, bet šai ziņā izteiktu tendenču nav, izņemot musulmaņu sunnītu kopienu, kurai piederīgi 51,6% tatāru, un jūdaistu kopienu, kurai savu piederību apliecinājuši 34% Lietuvas ebreju.