Romas katoļu baznīcas kardināli pirmdien sākuši sanāksmes, kas zināmas kā "vispārīgā pulcēšanās", kur tiks lemts par konklāva sākuma datumu.
Sanāksmēs, kas, domājams, ilgs teju visu nedēļu, būs arī iespēja izvērtēt potenciālos kandidātus uz augsto amatu.
Gaidāms, ka konklāvs pulcēs 115 kardinālus no visas pasaules, nevis 117, kā tika ziņots iepriekš.
No balsstiesīgajiem kardināliem – tiem, kuri ir jaunāki par 80 gadiem, - konklāvā nepiedalīsies kardināls Kīts O'Braiens, kurš atkāpies no Lielbritānijas augstākā Romas katoļu garīdznieka amata saistībā ar apsūdzībām par nepiedienīgu uzvedību, un Indonēzijas kardināls, kurš paziņojis, ka ir pārāk slims, lai dotos uz Vatikānu un piedalītos konklāvā.
LETA jau ziņoja, ka līdzšinējais Romas pāvests Benedikts XVI 28.februārī plkst.21 pēc Latvijas laika oficiāli nolika savas pilnvaras.
Itālijas mediji vēsta, ka konklāvs, kurā tiks izraudzīts jaunais katoļu baznīcas galva, varētu sākties nākamajā pirmdienā.
Vatikāns paudis cerību, ka jaunais baznīcas galva tiks ievēlēts līdz Lieldienām, kas šogad iekrīt 31.martā.
Tikmēr novērotāji norāda, ka no kardinālu vidus nevar izslēgt nevienu kandidātu un jaunais pāvests var nākt no jebkuras pasaules daļas un būt kā progresīvā, tā konservatīvā spārna pārstāvis.
"Mēs izmatosim tik daudz laika, cik nepieciešams, lai apdomātu, kāda veida pāvests tagad nepieciešams baznīcai," norādīja Francijas kardināls Andrē Vintruā.
"Es labprāt vēlētos poliglotu, ticības cilvēku, dialoga cilvēku (..). Jaunajam pāvestam noteikti nāksies saskarties ar problēmām kūrijā," viņš piebilda.
Kardinālu izteikumi ļāvuši nojaust, ka daudzi dotu priekšroku nosacīti jaunam pāvestam, kuram būtu pa spēkam veicināt garīgo atdzimšanu, sevišķi jauniešu vidū.
"Kad 2005.gadā nomira Jānis Pāvils II, visi bija domājušu par pēcteci jau mēnešiem ilgi, un konklāvs bija īss. Šoreiz (..) pāvesta atkāpšanās ir sajaukusi visus aprēķinus," aģentūrai AFP norādīja kāds pensionēts kardināls. Viņš pieļauj iespēju, ka šoreiz konklāvs varētu noslēgties ar drosmīgu lēmumu, līdzīgu kādu pieņēma 1978.gadā, ievēlot par pāvestu Karolu Vojtilu.
Šoreiz vadošo kandidātu vidū tiek minēti Itālijas kardināls Andželo Skola un Austrijas kardināls Kristofs Šēnborns, ASV kardināls Šons O'Melijs un Ņujorkas arhibīskaps Timotijs Dolans.
Labas izredzes tiek prognozētas arī Kanādas kardinālam Markam Ullē.
Latīņamerikā par redzamāko kandidātu izvirzījies Brazīlijas kardināls Odilo Šerers, bet Āfrikā - Ganas kardināls Pīters Kodvo Apija Tarksons, Gvinejas kardināls Roberts Sara un Dienvidāfrikas Republikas kardināls Vilfrīds Napjē.
Savukārt no Āzijā kardināliem visbiežāk tiek minēts 55 gadus vecais Manilas arhibīskaps Luiss Antonio Tagle.
Lai kurš arī netiktu ievēlēts par pāvestu, viņu sagaida daudz risināmu jautājumu, sākot no katoļu reformatoru aicinājumiem atcelt celibātu un atļaut sieviešu iecelšanu garīdznieku kārtā un beidzot ar pedofilijas skandāliem, kas aptraipījuši baznīcas vārdu.
Baznīcas līderiem bažas rada arī tādi jautājumi kā geju tiesības, attieksme pret laulības šķiršanu, baznīcas nostāja kontracepcijas jautājumā, kā arī starpreliģiju dialogi, galvenokārt starp kristietību un islāmu.
"Galvenās tēmas, ar ko baznīcai būs jāsaskaras, ir starpreliģiskie jautājumi, nabadzība un krīze," norādīja Francijas kardināls.