Fakts, ka vairāk nekā 65 valstu un valdību vadītāji izteikuši gatavību piedalīties nākammēnes Kopenhāgenā paredzētajā samitā, kurā tiks spriests par pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu tālākas globālās klimata izmaiņas, pirmām kārtām mūsu planētas sasilšanu, palielina izredzes uz to, ka samitā izdosies panākt kādu vienošanos, vēsta BBC.
Britu raidkorporācija gan norāda, ka runa varētu būt tikai par politisku lēmumu, kuru vēlāk attiecīgi apstrādātu eksperti.
Par to, ka vairāk nekā 60 valstu līderi piedalīsies Kopenhāgenas samita (no 7. līdz 18. decembrim) noslēguma sēdēs, paziņojis Dānijas premjers Larss Lokke Rasmusens. Viņš gan atteicies nosaukt tos līderus, kuri atsaukušies uz Dānijas valdības uzaicinājumu, taču BBC vēsta, ka viņu vidū ir Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Spānijas, Austrālijas, Japānas, Indonēzijas un Brazīlijas valstu vadītāji. Pašlaik ar lielu nepacietību tiekot gaidīta atbilde no ASV prezidenta Baraka Obamas, Ķīnas līdera Hu Dziņtao un Indijas premjera Manmohana Singha – jāatgādina, ka trīs valstis, kuras viņi pārstāv, ir atbildīgas par liela daudzuma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu nonākšanu atmosfērā.
ASV delegāte sarunās par klimata izmaiņām Džeina Labčenko intervijā AP norādījusi, ka B. Obama "nopietni apsverot" iespēju piedalīties samitā, taču viņa vizīte būšot iespējama tikai gadījumā, ja kuluāru sarunas un samita pirmās dienas (tajās valstis pārstāvēs vides aizsardzības ministri) liecinās, ka vienošanos iespējams panākt. Šā mēneša sākumā Barselonā notikušās sarunas izraisīja diezgan pesimistisku noskaņojumu, un palicis ļoti maz optimistu, kuri cer, ka Kopenhāgenā izdosies pieņemt starptautiski saistošu dokumentu, kurš aizstātu tā dēvēto Kioto līgumu, kura darbības termiņš beidzas 2012. gadā. Uz to norādījuši arī vairāki B. Obamas padomnieki, kuri uzsvēruši, ka ASV prezidents koncentrē savus pūliņus, lai sagatavotu saistošas vienošanās projektu, kuru varētu parakstīt nākamgad Meksikā paredzētajā klimata konferencē.
Reuters atgādina, ka sarunas par klimata jautājumiem turpinās jau kopš 2007. gada, taču pagaidām nav izdevies atrast kopsaucēju starp ekonomiski attīstītajām valstīm un jaunattīstības zemēm, kuras samērā pamatoti uzskata, ka par pašreiz novērojamām klimata izmaiņām lielākā atbildība gulstas uz attīstītajām valstīm, kuras, jau sākot ar XX gadsimta sākumu, piesārņojušas atmosfēru ar oglekļa dioksīdu un citām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm. Jaunattīstības valstis izvirzījušas prasību, lai attīstītās valstis līdz 2020. gadam samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Uz to nav gatava pat Eiropas Savienība, kas runā par 20% samazinājumu, kuru iespējams palielināt līdz 30%, ja pārējā pasaule sekos Eiropas piemēram. ASV Senātā iesniegtais projekts savukārt paredz izmešu daudzuma samazināšanu tikai par 7%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Otra problēma – jaunattīstības valstis pieprasa materiālu kompensāciju par izmešu daudzuma samazināšanu, taču attīstītajām valstīm pagaidām nav izdevies vienoties nedz par šādas palīdzības apjomu, nedz to, cik liels izdevumu slogs gulsies uz katru no valstīm.