Polārlāča Knuta āda nonāk dabas muzejā

Berlīnes dabas vēstures muzejs cer ievērojami palielināt apmeklētāju skaitu, jo tā vestibilā tagad novietota vietējā zoodārza slavenākā iemītnieka polārlāča Knuta skulptūra.

Tajā izmantota 2011. gadā bojā gājušā lāča āda, taču muzeja darbinieki precizē, ka runa nav par izbāzni – āda tikai uzvilkta uz korpusa, kas darināts no plastmasas.

Muzeja direktors Johanness Fogels skaidrojis, ka skulptūras radīšanā izmantota metode, kas tiek dēvēta par dermoplastiju. Knuts attēlots vienā no viņa iecienītākajām pozām un, pēc Fogela domām, ir viegli pazīstams. «Es ceru, ka ļaudis to pieņems, mēs šo modeli veidojām, izturoties ar visu cieņu pret bojā gājušo leduslāci,» skaidrojis direktors, piebilstot, ka muzeja vestibilā Knuta skulptūra būs aplūkojama līdz marta vidum, bet nākamgad, kad tiks rīkota izstāde par globālajām klimata izmaiņām un vides aizsardzību, tā atradīsies ekspozīcijas centrā.

Muzeja preses sekretāre Džezīna Šteinere pavēstījusi, ka, cerot uz lielo Knuta pielūdzēju pieplūdumu, ierīkota papildu ieeja un izeja no vestibila, kas paredzēta tikai tiem ļaudīm, kuri nāks palūkoties uz skulptūru. Tikmēr vācu medijos muzeja rīcība izpelnījusies arī negatīvas atsauksmes. Daudziem nešķiet pieņemami, ka ar publikas mīluļa palīdzību muzejs mēģina nopelnīt. «Un vispār – kāds sakars muzejam ar Knutu? Tad jau es labāk došos uz zoodārzu, kur viņš dzīvoja, un apskatīšu viņa pieminekli,» daudzu vāciešu domas paudis kāds interneta komentētājs.

2007. gadā dzimušais lācēns, no kura atteicās māte un kuru uzaudzināja kopējs, pāris mēnešu laikā kļuva par Berlīnes zooloģiskā dārza slavenāko iemītnieku, bet 2008. gadā «Knutomānija» bija pārņēmusi visu Vāciju. Knuts mira pēkšņā nāvē 2011. gada martā, viņa līķa sekcija liecināja, ka pie epilepsijas lēkmes vainojama encefalīta infekcija.