Vairāk nekā puse no Itālijas parlamenta vēlēšanu dalībniekiem nobalsojusi par partijām, kas iebilst pret taupības politiku un uzskatāmas par eiroskeptiskām.
Notikušo vēlēšanu rezultāti arī liecina, ka valsts nonākusi politiskā strupceļā – kreisi centriskajiem spēkiem ar ļoti nelielu balsu pārsvaru izdevies nodrošināt vairākumu parlamenta apakšpalātā, taču tiem nav pietiekami daudz mandātu, lai kontrolētu Senātu.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka 61 gadu vecā Pjēra Luidži Bersani vadītais kreisais bloks saņēmis 29,54% balsu, tikai par nieka tiesa apsteidzot ekspremjera Silvio Berluskoni vadīto labējo spēku bloku, par kuru nobalsojuši 29,18% vēlētāju. Itālijas vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ gan pat ar šādu nelielu pārsvaru pietiek, lai saņemtu tā dēvēto uzvarētāju prēmiju un nodrošinātu 55% mandātu jaunajā parlamenta apakšpalātā. Kaut gan vēl naktī uz otrdienu viens no labējās koalīcijas līderiem, partijas Brīvības tauta (PDL) ģenerālsekretārs Andželino Alfano mudināja pārskaitīt balsis, S. Berluskoni vakar šo aicinājumu atsauca. «Mums nav nekāda pamata aizdomām, ka būtu notikusi kāda krāpšanās, man nekas nav zināms par pārkāpumiem,» 76 gadus vecā bijušā premjera sacīto citē Corriere della Sera.
Tobrīd jau bija skaidrs, ka nevienam no politiskajiem spēkiem nav izdevies iegūt izšķirošo vairākumu Senātā, bet tikai partija vai koalīcija, kurai ir vairākums abās parlamenta palātās, spēj izveidot stabilu valdību. Kreisajiem spēkiem izdevies iegūt 119 senatoru mandātus, un pat ar līdzšinējā premjera Mario Monti centristu palīdzību viņi nespēs nodrošināt vairākumu Senātā, kurā ir 315 locekļu. «Uzvarējusi nevaldāmība» – ar šādu virsrakstu situāciju raksturo laikraksts Il Messaggero, atgādinot, ka pēckara Itālijā nekas tāds vēl nav pieredzēts.
Uz vēlēšanu rezultātiem, kas sola nedēļām, iespējams, pat mēnešiem, ilgu politisko tirgu un neskaidrību, jau reaģējuši gan finanšu tirgi, gan Eiropas valstu politiķi. Itālijas biržās vērojams straujš akciju cenu kritums, eiro vērtība attiecībā pret dolāru samazinājusies, jo pastāv reāla iespēja, ka Itālija var mainīt savu ekonomisko kursu un par sevi atkal atgādinās nestabilitāte eiro zonā. «Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izveidota stabila, funkcionējoša valdība. Tas ir ne tikai Itālijas, bet arī visas Eiropas interesēs,» Reuters citē Vācijas ārlietu ministra Gvido Vestervelles sacīto. Tomēr gan G. Vestervelle, gan citas Eiropas amatpersonas, ka pavēstījušas, ka «rūpīgi seko līdzi notikumiem Itālijā», nevar nesaprast, ka «ātri» šajā gadījumā nekas nenotiks, turklāt topošās valdības, lai kāda tā būtu, stabilitāte ir diezgan apšaubāma. AFP sniegtā intervijā uz to skaidri norāda Romas Amerikāņu universitātes profesors Džeimss Volstons: «Valstij visvairāk ir nepieciešama stabilitāte, taču tajā nebūs iespējams izveidot valdību, kas noturētos ilgāk par pāris mēnešiem.»
Ja gan kreisie, gan labējie spēki turēs savu solījumu nesadarboties ar Piecu zvaigžņu kustību, kas var nosvērt svaru kausus Senātā par labu vieniem vai otriem, paliek tikai daži reāli varianti. P. L. Bersani var riskēt veidot mazākuma valdību, cerot, ka spēs vienoties ar citas partijas pārstāvošajiem senatoriem, ka tā atbalstīs svarīgus lēmumus. Otra iespēja ir lielā koalīcija, par kuru vakar jau ierunājies S. Berluskoni – viņš gan īpaši uzsvēris, ka šajā koalīcijā neredz vietu M. Monti centristiem, kuri saņēma tikai mazliet vairāk nekā 10% balsu. Vēl viens risinājums ir parlamenta atlaišana un jaunu vēlēšanu sarīkošana, ko vakar pieminējuši vairāki kreisie politiķi. Konstitucionālo tiesību speciālisti jau pētot, vai ir iespējams atlaist tikai Senātu, nerīkojot jaunas apakšpalātas vēlēšanas, taču šāds risinājums, šķiet, būs pa prātam vienīgi P. L. Bersani komandai un pārējie politiskie spēki to bloķēs.