Itālijas vēlēšanu rezultāti ir protesta vēstījums par smagajiem taupības pasākumiem, kas tiek īstenoti vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, otrdien sacīja Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
"ES kopumā tas ir ļoti sarežģīts rezultāts," sacīja Šulcs, kurš pats pārstāv Vācijas sociāldemokrātus. "Cilvēki ir pauduši neapmierinātību ar šo situāciju."
"Tas, kas notiek Itālijā, ietekmē mūs visus," EP prezidents skaidroja oficiālajā reakcijā uz vēlēšanu rezultātiem, vienlaikus mudinot Itālijas politiskos spēkus atrast veidu, kā virzīties uz priekšu.
"Mums vienā no svarīgākajām ES valstīm ir vajadzīga stabila valdība," piebilda Šulcs.
Norādot, ka "katras vēlēšanas ir vēstījums", Šulcs sacīja, ka Itālijas vēlēšanas mums ir parādījušas, ka "mums ir vajadzīga budžeta disciplīnas un fiskālās stingrības kombinācija ar investīcijām izaugsmē un nodarbinātībā".
"Mums tas ir jāuztver nopietni. Cilvēki jau tagad nes upurus, bet ne jau par katru cenu," skaidroja EP prezidents.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Brisele nav vainojama par Itālijas valdības lēmumiem veikt budžeta apcirpšanu, lai atbilstu ES līderu izvirzītajiem parādu un deficīta kritērijiem.
"Meklējot grēkāzi, panākumi vienmēr ir valdību panākumi, neveiksmes vienmēr tiek Briselei, kas nav tiesa, bet tāda ir sabiedrības uztvere," skaidroja Šulcs.
Otrdien izziņotie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Pjēra Luidži Bersani vadītā kreisi centriskā koalīcija ar ārkārtīgi nelielu balsu pārsvaru izcīnījusi vairākumu Itālijas parlamenta apakšpalātā. Tikmēr Senātā saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem nevienai partijai nav izdevies iegūt vairākumu.
Kā liecina dati pēc 99,9% balsu saskaitīšanas, Bersani koalīcija parlamenta apakšpalātā - Deputātu palātā - ieguvusi 29,55% balsu, bet bijušā premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētais centriski labējais bloks saņēmis 29,18% balsu.
Tikmēr 305 likumdevēju Senātā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas publiskotajiem sākotnējiem datiem nevienam politiskajam spēkam nav izdevies izcīnīt vairākumu. Sākotnējie rezultāti liecina, ka Berluskoni bloks Senātā varētu iegūt 100 likumdevēju vietas, bet kreisi centriskā koalīcija būs pārstāvēta ar 97 senatoriem.