Ateisti, humānisti un brīvdomātāji visā pasaulē saskaras ar diskrimināciju un virknē valstu viņiem draud pat nāvessods par savu uzskatu paušanu, pirmdien ANO Cilvēktiesību padomē iesniegtajā dokumentā norāda Starptautiskā Humānistu un ētikas savienība (IHEU).
Savienība skaidro, ka vairākās valstīs ateisms ir aizliegts ar likumu un cilvēkiem nākas piespiedu kārtā pievienoties kādai no reliģijām.
"Visā pasaulē ateisti, humānisti un nereliģiski cilvēki saskaras ar plašu diskrimināciju," uzsver savienība, kas vienkopus pulcē 120 organizācijas 45 pasaules valstīs.
Afganistānā, Irānā, Maldīvu Salās, Mauritānijā, Pakistānā, Saūda Arābijā un Sudānā "ateistiem viņu uzskatu dēļ var tikt piespriests nāvessods", kas savukārt ir pretrunā ar ANO cilvēktiesību normām, uzsver IHEU.
Tikmēr virknē citu valstu ir spēkā likumi, kas "ateismu un ateistisku uzskatu paušanu interpretē kā kriminālnoziegumu", norādīts dokumentā.
Dokuments ANO Cilvēktiesību padomei iesniegts padomes pavasara sesijas atklāšanā.
Tikmēr ANO pārstāvētās musulmaņu valstis cenšas panākt vispasaules mēroga aizliegumu reliģijas zaimošanai, īpašu uzmanību pievērošot centieniem apkarot tā dēvēto islamofobiju.
Trīs valstis - Pakistāna, Mauritānija un Maldīvu Salas -, kurās par islāma zaimošanu draud nāvessods, ir pārstāvētas ANO Cilvēktiesību padomē. Nereti par islāma zaimošanu tiek uzskatīta arī ateistisku viedokļu paušana.
Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu pirmdien padomes sēdē uzsvēra, ka islamafobija pieņemas spēkā.
"Mēs nosodām jebkāda veida musināšanu uz naidu un reliģisko diskrimināciju pret musulmaņiem un citu ticību ļaudīm," norādīja Davutoglu.
Tikmēr Islāma sadarbības organizācija, kurā pārstāvētas 57 valstis, šomēnes solīja vairāk uzmanības pievērst centieniem gaidāmajās sarunās ar rietumvalstīm panākt, ka reliģijas zaimošana tiktu klasificēta kā kriminālnoziegums.
Savukārt pērn novembrī Arābu līga ANO Drošības padomē pavēstīja, ka tā vēlas panākt starptautisku normu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka "tiek cienīta reliģija un tās simboli".
Turpretī IHEU un citas nevalstiskās tiesību aizstāvju organizācijas uzstāj, ka daudzu islāma valstu valdības izmanto "reliģijas zaimošanas" terminoloģiju un jēdzienu, lai savās valstīs vērstos pret ateistiem un citu reliģiju sekotājiem.
Vairākās valstīs varasiestādes "vēršas pret cilvēkiem, kuri izsaka šaubas vai neapmierinātību ar reliģiju, neatkarīgi no tā, vai šie disidenti sevi uzskata par ateistiem", teikts IHEU dokumentā, kas iesniegts ANO.
Vairākās musulmaņu valstīs, to vidū Bangladešā, Bahreinā, Ēģiptē, Indonēzijā, Kuveitā, Saūda Arābijā, Tunisijā un Turcijā, varasiestādes pastiprināti vēršas pret "zaimojošiem" izteikumiem un reliģijas kritizēšanu tīmekļa sociālajos tīklos.