Kazahstānā sāksies Irānas un pasaules lielvaru kodolsarunas

Kazahstānā šodien sāksies Irānas un pasaules lielvaru kodolsarunas, kuru mērķis ir panākt risinājumu gadiem ilgušajām domstarpībām Islāma Republikas kodolprogrammas jautājumā.

Tomēr lielas cerības uz šīm sarunām nav liktas, jo jau gadiem starptautiskā sabiedrība nesekmīgi cenšas vienoties ar Irānu.

Pasaules lielvaras sarunās gatavojas nākt klajā ar jaunu piedāvājumu, taču Teherāna jau mazinājusi cerības, ka sarunas varētu nest gaidītos augļus, pirms sarunām uzstādot jaunas centrifūgas un uzsverot, ka tā negrasās uzņemties papildu saistības.

Kā pirmdien pavēstīja Eiropas Savienības (ES) augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones preses sekretārs, sešām pasaules lielvarām - pieciem ANO Drošības padomes pastāvīgajiem locekļiem un Vācijai - ir labs piedāvājums Irānai gaidāmajās kodolsarunās, kas pēc astoņu mēnešu pārtraukuma otrdien atsāksies Kazahstānā.

"Mēs esam sagatavojuši sarunām labu un uzlabotu piedāvājumu, ko uzskatām par sabalansētu un pieklājīgu pamatu konstruktīvām sarunām," informēja Eštones preses pārstāvis. "Piedāvājums skar starptautiskās sabiedrības bažas (..) par Irānas kodolprogrammas dabu, bet reaģē arī uz Irānas idejām. Mēs ceram, ka Irāna izmantos šo izdevību un ieradīsies sarunās ar (..) apņemšanos panākt konkrētu progresu pretī uzticības veicināšanai."

Kāds informēts avots atklāja, ka piedāvājumā joprojām uzsvērts, ka Irānai jāaptur urāna bagātināšana līdz 20%, jāslēdz pretrunīgi vērtētā Fordo rūpnīca un jāizved no valsts viss līdz 20% bagātinātais urāns.

Mediji vēsta, ka apmaiņā pret to Irānai varētu tikt piedāvāts atvieglot pret to vērstās sankcijas, iespējams, sākot ar ierobežojumu mazināšanu Irānas zelta ieguves nozarei.

Tomēr diplomāti necer uz lielu progresu Kazahstānā gaidāmajās sarunās.

"Mēs negaidām nekādu izrāvienu. Irāņi pēdējo dienu laikā nākuši klajā ar dažādiem paziņojumiem. Viss atkarīgs no tā, vai ņem pozitīvos vai negatīvos," norādīja kāda Rietumu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Irānas kodolprogramma ir problemātisks jautājums jau gadiem ilgi.

Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tā domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem.

Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem.