Ja ASV prezidents Baraks Obama Jeruzalemes vizītes laikā vēlas apmeklēt Al Aksas mošejas kompleksu, viņam tas būtu jādara, neaizskarot "musulmaņu suverenitāti", svētdien norādījuši palestīniešu politiskie un reliģiskie līderi.
Sagaidāms, ka Obama Izraēlā un palestīniešu teritorijās ieradīsies pavasarī, bet palestīniešu medijos parādījušies minējumi, ka ASV prezidents varētu apmeklēt strīdus izraisījušo vietu Jeruzalemes vecpilsētā, kuru ebreji dēvē par Tempļa kalnu, bet musulmaņi par Al Haram aš Šarīfu - Cēlo svētnīcu.
Tur atrodas Klints kupols un Al Aksas mošeja. Ebreji to godā kā vietu, kur atradies romiešu 70.gadā izpostītais Otrais templis.
Šo vecpilsētas objektu kontrolē musulmaņu institūcija "Waqf", kas nemusulmaņiem atļauj ieiet objektā tikai pa Mugrabi vārtiem, kur viesus uzrauga Izraēlas policija.
Musulmaņu padomes priekšsēdētājs - bijušais Jeruzalemes lielmuftijs šeihs Akramehs Sabri - sacīja, ka Obamam kompleksā vajadzētu ienākt pa vārtiem, kas neatrodas izraēliešu kontrolē.
"Al Aksa [kompleksā] ir gaidīts katrs ciemiņš, bet viņiem ir jāievēro "Waqf" noteikumi, un viņiem ir jāienāk pa Lauvu vārtiem, nevis Mugrabi vārtiem, lai nodrošinātu musulmaņu suverenitāti," preses konferencē Austrumjeruzalemē sacīja Sabri.
Obamas vizīte ir jāsaskaņo ar palestīniešu un Jordānijas varasiestādēm, savukārt norādīja palestīniešu politiskās kustības "Fatah" Jeruzalemes nodaļas vadītājs Hatems Abdelkaders.
"Vizītei nevajadzētu būt politiskai tēmai, jo Al Aksa pieder tikai un vienīgi musulmaņiem, un tā ir viņu lūgšanu vieta, un mēs noraidām ideju, ka ciemiņu varētu pavadīt kāda izraēliešu amatpersona," sacīja Sabri.
Izraēlas valstij "nav suverenitātes nedz pār Al Aksas kompleksu, nedz Jeruzalemi", savukārt norādīja Izraēlas Islāmiskās kustības priekšsēdētājs šeihs Raeds Salahs.
Baltais nams par vizīti, kas atbilstoši Izraēlas mediju ziņām sāksies 20.martā, nav norādījis nedz to, kad tieši tā varētu notikt, nedz arī, kāds varētu būt tās saturs.
Baltais nams februāra sākumā pavēstīja, ka Obama drīzumā plāno apmeklēt Izraēlu, palestīniešu teritorijas un Jordāniju.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass jau paudis cerību, ka Obamas vizīte iezīmēs jaunas ASV politikas sākumu šajā reģionā.
"Prezidents Mahmuds Abass pozitīvi vērtē ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Palestīnā," uzreiz pēc ziņu parādīšanās par gaidāmo vizīti sacīja Abasa preses pārstāvis Nabils Abu Rudeina.
"Mēs ceram, ka prezidenta Obamas vizīte šajā reģionā ir sākums jaunai ASV politikai, kuras rezultātā kopš 1967.gada okupētajās palestīniešu zemēs atbilstoši starptautiskajām rezolūcijām tiks nodibināta neatkarīga palestīniešu valsts," sacīja Rudeina.
Savukārt Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu norādījis, ka Obamas vizītes galvenās tēmas būs Irānas kodolprogramma, Sīrijas krīze, kā arī Izraēlas un palestīniešu miera process.
Atbilstoši britu laikraksta "The Sunday Times" ziņām Obama ir gatavs palielināt spiedienu pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu, ja Netanjahu atsāks sarunas ar palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Abasu par robežām un drošības jautājumiem.
ASV solījušas vērst lielāku spiedienu pret Teherānu, ja Telaviva apmaiņā piekrīt atsākt sarunas ar palestīniešiem, turklāt potenciālajās sarunās nav obligāti jābūt iekļautiem tādiem pamata jautājumiem kā Austrumjeruzelemes un palestīniešu bēgļu liktenis, vēstīja laikraksts.
Obama pirmās prezidentūras laikā sadusmoja Izraēlas premjerministru Benjamina Netanjahu ar spriedumiem, ka nākotnes Palestīnas valsts ģeogrāfiskajām aprisēm jābalstās 1967.gada robežās un ka ir jāīsteno apmaiņa ar teritorijām, lai nodrošinātu Palestīnas teritorijas viengabalainību.
Prezidenta vēlēšanu kampaņā pērn Obama tika kritizēts par to, ka, būdams valsts galvas amatā, nav apmeklējis Izraēlu. Tiesa gan, arī Džordžs Bušs Izraēlu apmeklēja tikai otrās prezidentūras laikā.
Obamas attiecības ar Izraēlas premjerministru bijušas neviendabīgas. Politiķu starpā bijušas atklātas domstarpības par to, vai Irānas kodolprogramma rada tūlītējus draudus, par Izraēlas īstenoto okupēto teritoriju kolonizāciju, kā arī par sarunām ar palestīniešiem.
Obama Izraēlu varētu apmeklēt pēc tam, kad Netanjahu būs pabeidzis darbu pie jaunās valdības veidošanas, norādīja Baltais nams.
Izraēla un palestīnieši ir apņēmušies sasniegt "divu valstu atrisinājuma" mērķi, kad viena otrai līdzās robežās, par kurām puses būs panākušas vienošanos, pastāvēs divas valstis.
Palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus".