Ķīnas Vides aizsardzības ministrija pirmo reizi atzinusi "vēža ciematu" problēmu, lai gan zinātnieki un vietējie mediji jau gadiem pauduši brīdinājumus, ka piesārņotajos rajonos iedzīvotāji biežāk sirgst ar šo bīstamo slimību.
Termina parādīšanās oficiālā ziņojumā ir bezprecedenta gadījums, un tas noticis laikā, kad sabiedrībā turpina vairoties neapmierinātība ar industriālo atkritumu un indīgā smoga problēmām, kā arī citām straujās izaugsmes sekām vides un veselības jomā.
"Indīgie un kaitīgi materiāli ir radījuši daudzas ūdens un atmosfēras avārijas, dažās vietās pat ir "vēža ciemati"," lasāms piecu gadu plānā, kam šonedēļ tika pievērsta sabiedrības uzmanība.
Ķīnas un ārvalstu mediji šo jēdzienu plaši lieto kopš 2009.gada, kad kāds ķīniešu žurnālists publiskoja karti, kurā bija norādīti vairāki desmiti "vēža ciematu".
Ķīnā vispārīgi tiek izmantoti "indīgi un kaitīgi produkti", kas attīstītajās valstīs ir aizliegti un "rada ilgtermiņa vai potenciālu kaitējumu cilvēka veselībai un ekoloģijai", teikts ziņojumā.
Mediju materiālos ziņas par "vēža ciematiem" parādās jau kopš 1998.gada.
Valdības mājaslapas, telekanāli un citi oficiāli avoti kopumā ziņojuši par 214 šādām vietām.
Šim skaitlim pievienojot datus no tīmekļa portāliem un citiem "neoficiāliem" avotiem, kopējais skaits sasniedz 459, ASV žurnālā "Environment" norādīja Centrālās Misuri universitātes pētnieks Lī Liu.
"Vēža ciemati" biežāk ir izvietoti pie lielajām upēm, kur cilvēki dzīvojuši paaudzēm, bet kas ērto ūdens ceļu dēļ piesaista arī industriālos parkus.
"Tiek uzskatīts, ka ūdens saindēšana ar industriālo piesārņojumu ir galvenais "vēža ciematu" fenomena iemesls," norādīja Liu.
Pēdējo 30 gadu laikā, kad Ķīnā pieredzēta strauja tautsaimniecības izaugsme, vēža gadījumu skaits pieaudzis par 80% un patlaban vēzis ir visizplatītākais nāves cēlonis, atsaucoties uz veselības ministra teikto, 2010.gadā ziņoja laikraksts "China Daily". Gada laikā ar vēzi no dzīves aiziet 2,7 miljoni ķīniešu, vēl pagājušajā nedēļā vēstīja laikraksts.