Eiropas Parlaments lems par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc 2014. gada vēlēšanām

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) Konstitucionālā komiteja balsos par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām, liecina komitejas darba kārtība.

Jau ziņots, ka EP balsojums par deputātu skaitu gaidāms martā. EP viedoklis vēlāk tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai nav pienākuma ņemt vērā EP viedokli. Gala lēmums par izmaiņām EP deputātu skaitā vienbalsīgi jāpieņem ES Padomei. Pēc tam sava piekrišana jādod EP.

Līdz šim EP Konstitucionālo lietu komiteja bija nākusi klajā ar pašiniciatīvas ierosinājumu, kas paredz deputātu skaita samazinājumu panākt, atņemot vienu eiroparlamentārieti arī Latvijai, no kuras patlaban EP strādā deviņi deputāti. Tāpat pa vienam deputātam zaudētu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Zviedrija un Lietuva. Savukārt Vācijai pašreizējo 99 deputātu vietā būtu 96 pārstāvji jeb saskaņā ar Lisabonas līgumu maksimālais skaits eiroparlamentāriešu, kas var tikt ievēlēti no vienas dalībvalsts.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc "regresīvās proporcionalitātes" formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām. No vairākām ierosinātajām formulām EP Konstitucionālā komiteja bija izvēlējusies šo, jo tādējādi katra valsts zaudē vienu deputāta krēslu. Debatēs deputāti runāja par "pragmatisko risinājumu" un to, ka nav "optimāla risinājuma", proti, iespējams izvēlēties vien mazāko ļaunumu.

Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās ES eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.

Citādam situācijas risinājumam komitejā iesniegti vairāki priekšlikumi, tostarp arī no Latvijas. EP deputāti Krišjānis Kariņš (V), Kārlis Šadurskis (V), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Ivars Godmanis, Lajos Bokros un Marjeta Džanaku iesnieguši priekšlikumu, kas paredz deputātu skaita izmaiņas EP saistīt ar balsstiesībām ES Padomē. Latvijas eiroparlamentāriešu izstrādātais priekšlikums paredz, ka EP deputātu skaits līdz ar Horvātijas pievienošanos blokam pieaugtu par 12 deputātiem. Savukārt par izmaiņām EP deputātu skaitā tiktu lemts vēlāk un tikai vienlaicīgi ar ES Padomes balsstiesībām.

Vēl vienu priekšlikumu iesniegusi Sandra Kalniete (V). Deputātes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka arī Kalnietes priekšlikums paredz, ka Latvija nākamajā sasaukumā saglabātu deviņas EP deputātu vietas, taču no citām valstīm ievēlēto eiroparlamentāriešu skaits varētu gan sarukt, gan pieaugt. Piemēram, deputātu skaits samazinātos Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai un Grieķijai, bet pieaugtu - Francijai un Lielbritānijai.

No Latvijas ievēlētie deputāti nestrādā EP Konstitucionālo lietu komitejā.