Jaunākie mērījumi liecina, ka caurums ozona slānī virs Antarktīdas sasniedzis mazāko izmēru pēdējo desmit gadu laikā.
Ozona molekula sastāv no trim skābekļa atomiem. Tā koncentrācija ir diezgan augsta noteiktā stratosfēras slānī aptuveni 20 līdz 30 kilometrus virs Zemes. Šis ozona slānis neļauj Zemi sasniegt ultravioletajam starojumam, kas izraisa saules apdegumus un ādas vēzi, raksta Live Science.
80.gadu sākumā ozona slānī virs Antarktīdas sāka veidoties caurums, kā rezultātā, ozona koncentrācija laika gaitā samazinājusies pat par 70 procentiem. To izraisījuši cilvēku saražotie hlorofluorokarboni (CFC), kas agrāk tika plaši izmantoti dažādos aerosolos un saldēšanas ierīcēs, ziņo portāls BNN.lv.
Ar starptautisku līgumu CFC izmantošana ir tikusi aizliegta, un, kā redzams satelītu uzņēmumos, tas ir devis pozitīvu rezultātu. Jaunākie mērījumi liecina, ka 2012.gadā caurums ozona slānī virs Antarktīdas bijis mazāks kā jebkad pēdējo desmit gadu laikā.
Minētos mērījumus veicis Eiropas satelīts Met Op, kas savulaik izstrādāts speciāli ozona koncentrācijas noteikšanai.
Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra norāda, ka CFC atmosfērā saglabājas ļoti ilgu laiku, tāpēc tāda ozona koncentrācija kā 60.gados, visticamāk, tiks sasniegta tikai ap šī gadsimta vidu. Savukārt ozona caurums virs Antarktīdas var pilnībā izzust jau pēc pārdesmit gadiem.
