Britu eksperts iesaka Lietuvai piesaistīt tūristus ar sēņošanas iespējām

Lietuva varētu piesaistīt ārvalstu tūristus ar interesantiem piedāvājumiem, kas neprasa lielus ieguldījumus, piemēram, sēņošanas iespējām - šādu padomu portālā "Delfi.lt" devis tūrisma eksperts no Lielbritānijas Bornmutas universitātes Dimitrijs Buhalis.

"Tūrisma produktu var izveidot no tā, kas jums jau ir, un tam nav vajadzīgas milzīgas investīcijas. Teiksim, pieaiciniet sēņu pazinējus, izveidojiet tūrisma piedāvājumu paketes ar sēņošanu un sēņu gatavošanu un piedāvājiet to sēņu cienītājiem visā pasaulē," ieteicis britu viesis, kas piedalījās pagājušajā nedēļas nogalē Viļņā notikušajā konferencē "Tūrisma nākotne: Ceļojumi, konferences, e-tūrisms".

Kā paraugu viņš minējis somu uzņēmējus, kas pratuši ieinteresēt ārvalstu ciemiņus pat arī par tālām un grūti sasniedzamām vietām ar visai skarbu klimatu.

Eksperts uzsvēris, ka tehnoloģijas pašas par sevi tūrismā vēl neko nenozīmē - tas ir tikai darbarīks, ko jāprot gudri un pareizi izmantot. Svarīgi ir vispirms skaidri nospraust vēlamo mērķi, saprast, no kādām valstīm būtu vēlams piesaistīt tūristus, un tikai tad investēt tehnoloģijās.

Viņš arī atzinis, ka tehnoloģijas līdz nepazīšanai maina tūrisma seju. Lai izceltos, vairs nepietiek ar skaisti iekārtotām, kārtīgām viesnīcām, ar izdaudzinātu nacionālo virtuvi. Uzņēmēji aizvien vairāk investē sociālajos tīklos un domā ne vien par klientu piesaisti, bet arī par to, kā uzturēt saikni ar viņiem vēl pēc ceļojuma beigām.

"Tehnoloģijas tūrismu padarījušas haotisku un anarhisku. Gan informāciju par tūrisma iespējām, gan pašus tūrisma pakalpojumus tagad veido visi - ne tikai uzņēmēji, bet arī klienti. Sekojot klientu spriedumiem tiešsaistē, uzņēmēji veido tādus produktus, kas attaisnotu viņu cerības," norādījis Buhalis.

Vienlaikus viņš norādījis, ka šobrīd tūristi internetā pirmām kārtām meklē zemāku cenu un nepievērš īpašu uzmanību tam, kas par šo cenu tiek piedāvāts, bet nozarē, kur apdraudēta peļņa, faktiski apdraudēts arī viss bizness.

"Tūrismā vērojama aizvien plašāka privātā biznesa un valsts iestāžu sadarbība. Taču valsts organizāciju uzturēšana izmaksā dārgi, tās ir lēnākas un neelastīgākas, bet uzņēmēji cer, ka tās nodrošinās visu mārketingu, savukārt viņi tikai paņems peļņu. Pašlaik esam tādā ekonomiskajā situācijā, ka aizvien vairāk valstu pievēršas tūrismam, tādēļ ir svarīgi, lai tas tiktu izmantots arī biznesam, īpaši mazām biznesa iniciatīvām," skaidrojis britu speciālists.

Komentējot Viļņas centienus kļūt par biznesa tūrisma centru, viņš gan norādījis, ka Lietuvai labāk būtu nekoncentrēties tikai uz vienu nišu, bet tiekties pēc līdzsvarotas attīstības. Viņš neslēpis, ka līdz efektīvam biznesa tūrismam Lietuvas galvaspilsētai vēl ejams tāls ceļš.

""Ryanair" biznesa tūrismam neder. Jums vajadzīgi tiešie avioreisi no lielajām pilsētām ar citām lidsabiedrībām," vaļsirdīgi atzinis ciemiņš, kas ceļā no Lielbritānijas uz Lietuvu caur Kopenhāgenu pavadījis septiņas stundas.

"Protams, dažiem tūrisma pakalpojumiem vajadzīgas lielas investīcijas - ceļi, dzelzceļi, ēkas. Bet jums jāatrod tādas nišas, kur svarīgākais ir idejas, un sekmīgi tās jāīsteno," klāstījis eksperts, iesakot lietuviešiem vērīgi paraudzīties apkārt, pievērst uzmanību savas zemes dabai un apzināt tās vērtības, kas jau pastāv.