Vatikāna jaunieceltais virsprokurors bērnu seksuālās izmantošanas lietu izmeklēšanai otrdien paziņoja, ka viņa birojs katru gadu saņemot aptuveni 600 jaunu sūdzību, no kurām daudzas attiecoties uz nodarījumiem, kas pastrādāti pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.
Tēvs Roberts Olivers, kanonisko tiesību speciālists, kas iepriekš strādāja Bostonas arhibīskapijā ASV, kur fakti par klēra locekļu pastrādātajiem seksuālajiem noziegumiem pret bērniem nāca gaismā jau pagājušajā desmitgadē, jaunajā amatā tika iecelts decembrī.
Olivera oficiālais tituls ir Ticības doktrīnas kongregācijas "tiesiskuma veicinātājs".
Jaunieceltā amatpersona pavēstīja, ka visvairāk sūdzību iesniegts 2004.gadā, kad to skaits sasniedza astoņus simtus.
Viņš piebilda, ka sekojot pāvesta Benedikta XVI paraugam, aicinās upurus uz aktīvāku sadarbību, kā arī apsolīja neizrādīt nekādu iecietību pret vaininiekiem.
Olivers pavēstīja, ka uz Vatikāna 2011.gada aicinājumu izstrādāt vadlīnijas šādu pārkāpumu apkarošanai, no 112 valstu nacionālajām bīskapu konferencēm atsaukušās trīs ceturtdaļas.
"Katrā kultūrā ir atšķirīgi veidi kā risināt šādus jautājumus un problēmas," norādīja Olivers, kā piemēru piesaucot Dienvidkoreju, kuras kultūrā pastāvot seksuālo problēmu apspriešanas tabu.
Viņš piebilda, ka, piemēram, Āfrikā pastāv tūkstošiem kultūru, kurās bērnu seksuālās izmantošanas jautājumi prasa rūpīgu iedziļināšanos.
Vatikāns šajā jautājumā uzsvēris piecus galvenos rīcības virzienus - palīdzība upuriem, nepilngadīgo savlaicīga brīdināšana, jauno klēra locekļu sagatavošana, vainīgo rehabilitācija un sadarbība ar laicīgajām varasiestādēm.
Tikmēr katoļu baznīcas hierarhijas augstākās personas, tostarp Īrijā un ASV, tiek vainotas prieteru pastrādāto noziegumu piesegšanā, aizdomās turamos vienkārši pārceļot uz citām draudzēm.