Tā dēvēto "latino" skaits Kalifornijā jau pēc gada pirmo reizi kopš šīs teritorijas iekļaušanas ASV sastāvā pārsniegs pārējo spāniski nerunājošo baltādaino skaitu, liecina ceturtdien publiskotās oficiālās prognozes.
"Latino" skaits ar pārējo balto skaitu šajā ASV pavalstī izlīdzināsies līdz 2013.gada vidum, kad katra no grupām sastādīs 39% no Kalifornijas iedzīvotāju kopskaita, liecina štata Finanšu ministrijas prognozes.
"2014.gada sākumā pirmo reizi, kopš Kalifornija kļuva par štatu, spāniski runājošie iedzīvotāji Kalifornijā kļūs par vairākumu," norāda ministrija.
Savukārt līdz 2060.gadam "latino" sastādīs gandrīz pusi jeb 48% no pavalsts iedzīvotāju kopskaita, kamēr spāniski nerunājošo baltādaino proporcija saruks līdz 30%, bet melnādaino proporcija samazināsies no sešiem procentiem šobrīd līdz četriem procentiem.
Tikmēr aziātu proporcija, kas šobrīd ir nepilni 13%, līdz 2060.gadam nedaudz pieaugs, pārsniedzot 13% robežu.
Kalifornija ir visvairāk apdzīvotais ASV štats, un ja tā būtu neatkarīga valsts tās tautsaimniecība pēc apjoma pasaulē ierindotos astotajā vai devītajā vietā.
Kopumā līdz 2060.gadam Kalifornijas iedzīvotāju skaits pieaugs par 40%, sasniedzot 52,7 miljonus, liecina prognozes.
Pēc Otrā pasaules kara dzimušo baltādaino paaudzei jeb tā dēvētā mazuļu buma pārstāvjiem aizejot pensijā, darbaspēku Kalifornijā galvenokārt veidos "latino" un aziāti.
Kalifornija ASV sastāvā tika iekļauta 1850.gadā, pamatojoties uz miera līgumu ar Meksiku, un kļuva par Savienoto Valstu 31.štatu.