Neilgi pēc savas prezidentūras otrā termiņa uzsākšanas ASV līderis Baraks Obama paudis apņēmību beidzot reformēt imigrācijas likumdošanu, dodot aptuveni 11 miljoniem cilvēku, kuri nelegāli atrodas Savienotajās Valstīs, iespēju iegūt pilsonību.
Politologi uzskata, ka šis ir pats piemērotākais brīdis, lai reformai piekristu arī republikāņi, kuri ar savu nelokāmo nostāju atbaidījuši latīņamerikāņu izcelsmes elektorātu. Taču pagaidām prezidenta un republikāņu vīzijas par reformu nesakrīt.
«Ir nepieciešams, lai Kongress sāktu pieņemt kompleksus lēmumus, kas atrisinātu to 11 miljonu imigrantu problēmas, kuri mūsu valstī atrodas bez dokumentiem. Ir pienācis laiks realizēt uz veselo saprātu balstītu visaptverošu imigrācijas reformu. Ir īstais brīdis,» Reuters citē B. Obamas runu kādā Lasvegasas vidusskolā. Jāatgādina, ka dienu iepriekš ar savu redzējumu par imigrācijas likumdošanas reformu nāca klajā senatoru grupa, kurā ir pa četriem pārstāvjiem no demokrātu un republikāņu partijas. Lielākoties prezidenta un senatoru idejas sakrīt, taču ir atšķirība niansēs, kas liek šaubīties, vai likumprojekta pieņemšanas mēģinājums nebeigsies tāpat kā 2006. gadā – arī toreiz to saskaņoja abu partiju pārstāvji, tomēr republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta projektu noraidīja. B. Obama gan, šķiet, paredzējis arī šādu gadījumu – uzstājoties Lasvegasā, viņš solījis, ka, ja Kongress «saprātīgā laikā» nepieņems reformu, likumprojektu izstrādās un virzīs prezidenta administrācija.
Gan B. Obama, gan senatoru grupa piedāvā līdzīgu ceļu nelegālo imigrantu legalizēšanai – sākumā šiem cilvēkiem būtu pašiem jāreģistrējas varasiestādēs, tad tiktu pārbaudīta viņu pagātne (plānots, ka uz pilsonību nevarēs pretendēt cilvēki, kuri pastrādājuši smagus noziegumus vai rada draudus ASV nacionālajai drošībai) un angļu valodas zināšanu līmenis. Pēc tam, kad šie cilvēki būtu samaksājuši soda naudu par nelegālu ieceļošanu ASV un nodokļu parādus, viņi varētu pretendēt uz zaļo karti, bet pēc tam, aptuveni piecu gadu laikā, – arī uz ASV pilsonību. «Mēs visi piekrītam, ka šiem vīriešiem un sievietēm ir jānopelna ceļš uz pilsonību. Taču, lai visaptveroša imigrācijas reforma darbotos, šim ceļam ir jābūt skaidram un saprotamam,» norādījis B. Obama.
Būtiskākā atšķirība starp prezidenta un senatoru plāniem ir tā, ka B. Obama vēlas, lai imigrantu ceļš uz legalizāciju sāktos pēc iespējas ātrāk, bet senatori uzskata, ka legalizēšanos iespējams uzsākt tikai pēc tam, kad tiks pastiprināta robežkontrole. Runa ir ne tikai par bēdīgi slaveno robežžogu uz ASV un Meksikas robežas, bet arī citiem kontroles mehānismiem, lai, piemēram, nepieļautu, ka ASV nelegāli uz dzīvi paliek tūristu vai studentu vīzu īpašnieki. «Bez šādiem mehānismiem reformai nebūs nekādas jēgas – jau pēc pāris gadiem mēs attapsimies, ka valstī atkal ir miljoniem jaunu nelegālo ieceļotāju,» uzsvēris senatoru grupas pārstāvis, republikānis Marko Rubio. Sarunā ar Reuters viņš piebildis: «Izskatās, ka prezidentam svarīgāk šķiet, lai imigrācijas reforma tiktu veikta ātri, nevis pareizi.» Demokrātu partijas pārstāvji gan aizrādījuši – ja sākumā uzsvars tiks likts uz robežkontroles nodrošināšanu, pats legalizācijas process nesāksies pat tuvāko desmit gadu laikā.
Taču, spriežot pēc visa, jautājums par robežām ir tā sarkanā līnija, kuru republikāņu vairākums Pārstāvju palātā nav gatavi pārkāpt. BBC atgādina, ka tie republikāņi, kuri darbojas senatoru grupā – M. Rubio, Džons Makkeins un citi –, ir uzskatāmi par samērā liberāliem attiecībā uz nelegālās imigrācijas jautājumu risināšanu. Daudzi citi republikāņu kongresmeņi piekrīt savam konservatīvajam elektorātam, kas uzskata, ka labākais veids, kā risināt problēmu, būtu visu nelegāļu deportēšana un robežu slēgšana. Piemēram, bijušais Pārstāvju palātas tieslietu komitejas vadītājs Lamārs Smits paziņojis: «Legalizējot tos, kuri valstī ieradušies nelegāli, tiek tērēti miljoniem dolāru nodokļu maksātāju naudas, amerikāņi zaudē tūkstošiem darba vietu, turklāt potenciālie ieceļotāji to var uztvert kā iedrošinājumu nelegāli šķērsot robežu.» Tāpat republikāņus mulsina B. Obamas vēlme piešķirt homoseksuāliem ieceļotāju pāriem tādas pašas tiesības kā heteroseksuāliem pāriem. Reuters piebilst, ka arī demokrātu nometnē ne visi ir apmierināti ar reformu plānu – piemēram, arodbiedrības ir satrauktas par tā dēvētajām pagaidu darba programmām, kuru ietvaros daļēji tiktu atļauta nelegālo ieceļotāju nodarbināšana. Savukārt Amerikas pilsoņu brīvību savienība (ACLU) paudusi bažas par darbaspēka kontroles mehānismu, kā ietvaros būs iespējams pārbaudīt, vai darba ņēmējs Savienotajās Valstīs uzturas legāli.
***
IMIGRĀCIJAS PROBLĒMAS RISINĀŠANA
• 2006. gads – Džordža Buša jaunākā prezidentūras laikā abu partiju pārstāvji sagatavo likumprojektu par robežkontroles pastiprināšanu, viesstrādnieku nodarbinātības programmas ieviešanu un pakāpenisku nelegālo ieceļotāju legalizāciju. Tas tiek pieņemts Senātā, taču, neraugoties uz Dž. Buša atbalstu, noraidīts republikāņu kontrolētajā Pārstāvju palātā
• 2007. gads – līdzīgu likumprojektu, kurā mainīti tikai daži punkti, noraida jau Senātā. Konservatīvie senatori pret to balso tādēļ, ka uzskata, ka pilsonības iegūšanas nosacījumu atvieglošana nozīmē likumpārkāpēju atbalstīšanu
• 2010. gads – pēc prezidenta Baraka Obamas ierosinājuma, tiek izstrādāts likumprojekts, kas pazīstams ar nosaukumu Dream Act. Tas dod iespēju iegūt pilsonību tiem nelegālajiem ieceļotājiem, kurus vēl bērnībā ASV ieveduši vecāki. Likumprojektu atbalsta demokrātu kontrolētais Senāts, taču noraida republikāņu kontrolētā Pārstāvju palāta
• 2012. gada augusts – prezidents Baraks Obama izmanto savas pilnvaras, parakstot rīkojumu, kura pamatprincipi ir līdzīgi Dream Act idejām. Republikāņi viņu apsūdz varas uzurpācijā
• 2012. gada novembris – ASV prezidenta vēlēšanās aptuveni 70% latīņamerikāņu izcelsmes vēlētāju atbalsta Baraku Obamu
• 2013. gada janvāris – stājoties amatā uz otro četru gadu termiņu, Baraks Obama apstiprina, ka imigrācijas likumdošanas reformēšana būs viena no viņa svarīgākajām prioritātēm
Avots: BBC