Ēģiptes aizsardzības ministrs ģenerālpulkvedis Abdelfatāhs al Sisi šodien, 29. janvārī, oficiāli paziņojis, ja valstī turpināsies politiskā krīze, tas novedīs pie valsts sabrukuma, ziņo aģentūra Reuters.
"Cīņa, kas turpinās starp dažādiem politiskajiem spēkiem, kuri nespēj vienoties par valsts pārvaldīšanu, var novest līdz Ēģiptes sabrukumam. Ekonomiskās, politiskās un sociālās problēmas, ar kurām nākas saskarties Ēģiptei, ir reāls drauds valsts drošībai un nedalāmībai,"uzsver Abdelfatāhs al Sisi.
Armijas vienības jau apsargā varīgākos valsts objektus, lai nepieļautu to sagrābšanu vai sagraušanu. Ēģiptes bruņotie spēki jau iepriekš samērā skaidri paziņojuši, ka nevēlas iesaistīties konfliktos, kas notiek politisku iemeslu dēļ.
"Daudzi šo al Sisi paziņojumu uztver, kā norādi, ka ka Ēģiptes varenākā institūcija, kas spēlē lielu lomu ne tikai drošības garantēšanā, bet arī ekonomikā, ir nobažījusies par valsts nākotni," norāda Reuters.
Pirms diviem gadiem sākās sacelšanās, kuras rezultātā tika gāzts Hosnī Mubāraka režīms, un daudzi liberāli noskaņoti ēģiptieši izgāja ielās, protestējot pret islāmistu realizēto revolūcijas nolaupīšanu.
Al Sisi paziņojums notiek laikā, kad jau vairāk kā nedēļu ilgst politiskā krīze, kurā opozīcija vaino prezidentu Mohamedu Mursi un Musulmaņu brālības biedrus varas uzurpēšanā.
Sākoties nemieriem, Musulmaņu brālība, kas H. Mubāraka valdīšanas gados bija oficiāli pasludināta ārpus likuma, protestētājiem pievienojās tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka armija un drošības spēki vairs nespēj vai nevēlas pildīt H. Mubāraka pavēles. Taču neilgi pēc prezidenta gāšanas noskaidrojās, ka tieši islāmisti ir galvenie ieguvēji, turklāt pie varas viņi nonāca demokrātiskā ceļā, gluži tāpat kā savulaik kustība HAMĀS Gazas joslā. "Kopš 2011. gada sacelšanās viņi ir uzvarējuši divos referendumos, divās parlamenta vēlēšanās un prezidenta vēlēšanās," atgādina Reuters.
Neraugoties uz prezidenta Mohameda Mursi noteikto ārkārtas stāvokli un komandanta stundu, arī vakar Suecas līča piekrastes lielākajās pilsētās turpinājās protesta demonstrācijas un nekārtības, kas pamazām sāk pārsviesties arī uz Kairu un Aleksandriju. Liberālā opozīcija, kas pulcējusies zem Nacionālās glābšanas frontes karoga, noraidījusi prezidenta aicinājumu uz dialogu, uzsverot, ka šīm sarunām ir tikai dekoratīvs raksturs.
Vairākās valsts austrumu provincēs, kas atrodas ap Suecas kanālu popularitāti guvusi ideja par atdalīšanos no pārējās valsts.
Portsaīdā, Izmaīlijā un Portsuecā, kur noteikts ārkārtas stāvoklis un komandanta stunda, karavīri netraucē iedzīvotājiem turpināt protesta akcijas arī naktī.