Vācijas un Francijas līderi pirmdien, Elizejas līguma 50.gadadienas priekšvakarā, vērsās pie jaunatnes, aicinot viņus būt "utopistiem" un sapņot par Eiropas federālo valsti, vēsta ārzemju mediji.
"Kad pirms 50 gadiem tika parakstīts Elizejas līgums, mēs abi bijām astoņus gadus veci. Es tolaik atrados Austrumvācijā, un kas būtu domājis, ka kādudien mēs atradīsimies šeit," uzrunājot abu valstu studentu un karavīru auditoriju, sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands uzsvēra, ka "francūžu un vāciešu draudzība ir apzināta izvēle. Mēs neesam dzimuši draugi, mēs kļuvām par draugiem".
Olands līdz ar visiem savas valdības locekļiem, kā arī Francijas parlamenta deputāti Berlīnē ieradušies, lai piedalītos svinīgajos pasākumos, kas veltīti 50.gadskārtai kopš Elizejas līguma noslēgšanas, kas aprit otrdien. Līgums nostiprināja Vācijas un Francijas izlīgumu pēc Otrā pasaules kara.
Gadu gaitā sākotnējā vienošanās apaugusi ar citiem līgumiem, kas regulē abu valstu attiecības izglītībā, kultūrā un aizsardzībā, pateicoties kuriem miljoniem vācu un franču jauniešu devušies apmaiņas mācību ceļojumos, izveidots kopīgs televīzijas kanāls un Eiropas pirmā kopīgā bruņoto spēku brigāde.
Tomēr atšķirībā no daudzajiem vācu un franču jauniešiem, kas piedalījušies apmaiņas programmās un spēj savstarpēji sazināties viens otra valodā, Olands vāciski nerunā, bet Merkele nesaprot franciski.
"Pat Angela un es, mēs bieži viens ar otru runājam angliski. Taču nevienam nesakiet!" tikšanās laikā familiāri pajokoja Olands, kurš centās demonstrēt tuvību ar Vācijas valdības vadītāju, neskatoties uz asumiem, kas tika pieļauti viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā pagājušā gada pavasarī, kad Merkele atklāti pauda atbalstu viņa sāncensim un priekštecim Nikolā Sarkozī.
Viņam piebalsoja arī Merkele: "Jūs visi sēžat kopā un labi saprotaties. Es jūs apskaužu, jo es franciski nerunāju, lai gan būtu gribējusi, ja vien savulaik nebūtu bijusi tik aizņemta. Taču uzskatu, ka Franciju var izprast vienīgi, ja varat runāt tās valodā, un iespējams, tas attiecas arī uz Vāciju."
Atbildot uz jautājumu par studentu apmaiņas programmu "Erasmus", kas pērn teju paglābās no slēgšanas, jo dalībvalstu valdības uzstāja uz Eiropas Savienības (ES) budžeta apcirpšanu, abi līderi solīja, ka programmai nekas nedraud.
Merkele pat norādīja, ka to vajadzētu paplašināt, attiecinot arī uz jaunajiem speciālistiem, un vairākkārt tikšanās laikā piesauca arī ES nodarbinātības interneta vietni "Eures", par kuru auditorijā, šķiet, tikai retais bija dzirdējis.
"Lūdzu lietojiet "Eures", un tad uzrakstiet man, lai pastāstītu, vai tā darbojas. Es to neesmu izmēģinājusi, jo es darbu nemeklēju, un es nezinu, vai es tūlīt dabūtu darbu Francijā," atjokoja Merkele, atbildot uz jautājumu, kuru uzdeva kāda 24 gadus veca francūziete, kas tikko pabeigusi žurnālistikas studijas un nespēj atrast darbu.
Neskatoties uz izrādīto savstarpējo draudzīgumu, abi līderi neatkāpās no saviem atšķirīgajiem viedokļiem ekonomikā.
"Mēs apzināmies, ka mums Francijā ir konkurētspējas problēmas. Mēs Francijā pazaudējām laiku, kamēr Vācija īstenoja reformas, un mums jāpanāk nokavētais, taču algu vai sociālo izdevumu samazināšana nav īstais ceļš. Labāk, piemēram, piešķirt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas pieņem darbā jauniešus," izteicās Olands.
"Mēs nevaram vienkārši kopēt Vācijas modeli. Savā draudzībā mums nevajadzētu sajaukt abas valstis. Katrai ir sava specifika, savas stiprās puses," piebilda Francijas prezidents.
Uz to Merkele reaģēja, norādot, ka viņa nemaz negrasās kopēt Francijas modeli un aplikt bagātos ar īpašiem nodokļiem.
"Es nepārņemšu vienu elementu, lai piemērotu to šeit. Svarīgi ir, lai nodokļu sistēma būtu taisnīga. Šeit, Vācijā, desmit procenti visvairāk pelnošo maksā 50% lielu nodokli no visiem saviem ienākumiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu sistēma ir taisnīga, un mēs nevēlamies to mainīt," norādīja Vācijas kanclere.
Uz to Olands atbildēja, ka arī viņa valdības nesen ieviestais 75% nodoklis bagātajiem esot tikai taisnīgs.
Viņš gan tūdaļ piebilda: "Es apzinos, ka mēs esam atvērtā sabiedrībā, kur kapitāls plūst un ļaudis dodas projām."
Abi līderi tomēr bija vienisprātis, ka ilgtermiņā nodokļi ES būtu jāharmonizē.
Atbildot uz jautājumu, vai būtu "utopiski" uzskatīt, ka kādudien izveidosies federāla Eiropas valsts, Olands norādīja, ka šodienas ES pirms 50 gadiem būtu šķitusi "utopiska".
"Es piekrītu, ka mums jākonverģē kopīgā budžeta politikā. Mums nepieciešamas tādas pašas diskusijas par nodokļiem, piemēram, par kopīgu CO2 nodokli. Tiesa, pastāv politisks risks, taču mums jāpieņem mūsu kopīgais liktenis," uzsvēra Francijas prezidents.
Savukārt Merkele piesauca Īriju, Maltu un Kipru, kas izmanto savu zemo peļņas nodokļu priekšrocības.
"Es nevēlos šobrīd izteikt paziņojumus, kuri aizskartu citus ES līderus, taču soli pa solim mums jānosaka standarti, un tad katrai valstij jāizvēlas, kā pieskaņoties šiem standartiem. Jūsu utopija ir pilnībā reāla," uzsvēra Vācijas kanclere.