Vairumam cilvēku dezodoranta lietošana ir tikpat ierasts ikdienas rituāls kā zobu tīrīšana vai roku mazgāšana. Taču cilvēkiem, kuru paduses neizdala nepatīkamu aromātu, tas nepavisam nav vajadzīgs.
Neskatoties uz to, aptuveni trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem tik un tā katru dienu lieto dezodorantu, ziņo portāls BNN.lv.
Šis atklājums, kas publicēts žurnāla Journal of Investigative Dermatology 17.janvāra numurā, kārtējo reizi liecina par to, cik ļoti cilvēku dzīves nosaka lietas, kas sabiedrībā tiek uzskatītas par normālām.
Pirms vairākiem gadiem zinātnieki atklāja, ka gēns ar nosaukumu ABCC11 nosaka to, vai cilvēka ausīs esošais sērs ir sauss vai mitrs. Turklāt cilvēkiem, kuru ausu sērs ir sauss, padusēs nerodas baktērijas, kas rada nepatīkamo aromātu, raksta Scientific American.
Gēna ABCC11 nav aptuveni 2 procentiem eiropiešu, taču aziātu un jo īpaši korejiešu vidū šī proporcija sasniedz teju 100 procentus.
Nav zināms, ar ko izskaidrojama šāda atšķirība starp rasēm, taču zinātnieki pieļauj, ka tās veidojušās dabiskā evolūcijas procesā pēdējo pāris tūkstošu gadu laikā.
Kādā nesenā pētījumā zinātnieki mēģinājuši noskaidrot ķīmisko vielu lietošanas paradumus un to radīto ietekmi uz britu sievietēm un viņu mazuļiem. 6 495 pētījumā iesaistītajām sievietēm tika paņemti asins paraugi un jautāts, kādus higiēnas produktus viņas ikdienā lieto.
Aptuveni 98 procentiem sieviešu tika atklāts gēns ABCC11, kas atbild par nepatīkamo smaku padusēs. No šīm sievietēm 95 procenti ikdienā smakas nomākšanai lietoja dezodorantu.
Vienlaikus trīs ceturtdaļas no 117 sievietēm, kurām netika atklāts minētais gēns, arī atzinās, ka ikdienā lieto dezodorantu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa sieviešu izmantot dezodorantu arī tad, ja pēc tā nav nekādas vajadzības.
Lai gan vīrieši pētījumā netika iekļauti, zinātnieki uzskata, ka rezultāti varētu būt līdzīgi.
Tā kā projekta mērķis nebija pētīt tieši dezodoranta lietošanas paradumus, nav skaidrs, kāpēc dezodorantu smakas nomākšanai lieto arī sievietes, kurām tas nav nepieciešams. Taču zinātnieki pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar sabiedrības spiedienu jeb tieksmi pēc vienlīdzības, kam vispār ir liela ietekme uz cilvēku higiēnas paradumiem.