Kubas iedzīvotāju interese par došanos uz ārzemēm ir palielinājusies, jo šonedēļ stājās spēkā likums, kas liberalizē ceļošanas noteikumus – kubiešiem, lai izbrauktu no valsts, vairs nav nepieciešama izbraukšanas vīza, kuras iegūšana bija apgrūtinoša un dārga.
Lai gan Kubas varasiestādes joprojām saglabā izceļošanas aizliegumu atsevišķu, stratēģiski svarīgu profesiju pārstāvjiem, un nav zināms, vai izbraukšana no valsts un atgriešanās tajā būs atļauta disidentiem, iedzīvotāji valdības lēmumu vērtē atzinīgi. Tomēr kubiešu sākotnējā sajūsma noplok, kad viņi saprot, ka ieceļošanai citās valstīs nepieciešamas vīzas, kas maksā naudu – gluži tāpat kā biļetes lidojumiem.
«Pirmdien Havanā pie ceļojumu aģentūrām un migrācijas pārvaldēm veidojās garas rindas, jo beidzot ir atcelta visu ienīstā prasība pēc izbraukšanas vīzām,» savu reportāžu no Kubas galvaspilsētas uzsāk aģentūra AP. Tā vēsta par 68 gadus veco Havanas iedzīvotāju Esteri Rikardo, kura pirms kāda laika ne tikai saņēmusi ielūgumu no Maiami dzīvojošās krustmeitas, bet arī paspējusi nokārtot tūristu vīzu ceļojumam uz ASV. Tomēr nekur aizbraukt sievietei neizdevās, jo varasiestādes viņai nepiešķīra izbraukšanas vīzu jeb tarjeta blanca, kā šo dokumentu mēdz dēvēt kubieši. Sieviete stāsta, ka atteikums ne ar ko nav pamatots, norādot, ka varasiestādes nemēdz sniegt kādus paskaidrojumus. Taču tagad nīstā tarjeta blanca E. Rikardo vairs nav nepieciešama, un sieviete stāv rindā, lai nopirktu lidmašīnas biļeti. «Es nedodos prom uz visiem laikiem, man Kubā dzīvo meita, tādēļ pēc kāda pusgada atgriezīšos,» viņa saka.
Vēstniecību darbinieki sarunā ar Reuters gan uzsvēruši, ka nekāda lielā ažiotāža nav novērojama – apmeklētāju vēstniecībās netrūkst, taču lielākoties tie ir cilvēki, kuri pieteikušies jau iepriekš. Uz to norāda gan Meksikas un Kanādas vēstniecību pārstāvji, gan ASV Interešu sekcijas (Kuba un ASV nav izveidojušas pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības, tādēļ ASV vēstniecības šajā valstī nav) darbiniece Linna Rošē. Viņa gan piebilst, ka sekcija plāno paplašināties, lai varētu apkalpot vairāk apmeklētāju. «Nav šaubu, ka cilvēku pieplūdums būs,» viņa saka.
Reuters novērojumi liecina, ka pašlaik lielākās rindas veidojas pasu izsniegšanas vietās – kubiešiem, kuriem bija maz cerību uz izbraukšanas vīzas saņemšanu, nebija nepieciešama arī pase.
Deutsche Welle gan uzsver, ka jaunajā likumā ir minēti izņēmumi – varasiestādēm ir tiesības neizsniegt pasi (un tātad liegt izceļot) atsevišķām cilvēku grupām. Starp iemesliem, kas šādu atteikumu padara iespējamu, ir gan «kvalificēta darbaspēka saglabāšana», gan «sabiedrības intereses» – formulējumi, kurus varasiestādes var interpretēt dažādi, norāda Berlīnes Brīvās universitātes Latīņamerikas studiju profesore Ingrīda Kimmelsa. Jau tagad ir skaidrs, ka pases netiks izsniegtas militārpersonām, cilvēkiem, kuriem ir zināmi valsts noslēpumi, augsta līmeņa sportistiem, valdošās komunistiskās partijas funkcionāriem. Vēl gada sākumā šķita, ka izbraukšanas tiesības tiks liegtas arī ārstiem, taču pagājušās nedēļas nogalē daudzās slimnīcās organizētas sapulces, kurās mediķiem stāstīts, ka arī viņi var pretendēt uz pasēm un izceļošanu.
Īsti skaidras pagaidām nav Kubas valdošā režīma pretinieku jeb kubiešu disidentu perspektīvas. Šķiet, viņi varēs pretendēt uz lielāku brīvību, nekā varēja cerēt, norāda Reuters, vēstot, ka tādiem pazīstamiem disidentiem kā Giljermo Farinasam un Joani Sančesai varasiestādes solījušas – viņiem tiks izsniegtas pases, un neviens negatavojas ierobežot viņu pārvietošanās brīvību. Psihologs G. Farinass, kurš iepriekš, protestējot pret Kubas politiku, sarīkojis vairākus badastreikus, telefonsarunā ar Reuters stāstījis, ka viņu mājās apmeklējuši augsta ranga drošības struktūru darbinieki, kuri teikuši, ka viņam ļaus izbraukt no Kubas, bet pēc tam atgriezties tajā. «Es biju noskaņots samērā skeptiski, jo jaunajā likumā ir pants, kurā sacīts, ka izbraukšana tiks liegta tiem, kuri apdraud sabiedrības intereses. Biju pārliecināts, ka esmu iekļauts šajā ļaužu grupā, taču izskatās, ka tā tas nav,» sacījis G. Farinass. Viņš piebildis, ka labprāt dotos uz Eiropu, lai saņemtu vairākas balvas, arī 2010. gada Eiropas Parlamenta Saharova balvu – iepriekš disidentam paziņots, ka gadījumā, ja viņš izbrauks no valsts, atgriešanās dzimtenē viņam būs liegta. Arī blogere J. Sančesa, kurai vismaz 20 reižu liegta izbraukšanas vīza, stāstījusi, ka viņai solīts – atliek tikai saņemt pasi, un viņa varēs brīvi ceļot. «Joprojām nespēju tam noticēt. Un, taisnību sakot, noticēšu tikai tad, kad jau sēdēšu lidmašīnā,» sacījusi J. Sančesa, kura cer saņemt pasi līdz janvāra beigām.
Tomēr, kā norāda I. Kimmelsa, brīva ceļošana joprojām būs tikai mazas kubiešu daļas privilēģija – galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ. «Kaut kur doties varēs tikai tie, kuriem ārzemēs dzīvo tuvinieki vai draugi, kuri ir gatavi aizdot naudu pasu izņemšanai un aviobiļetēm,» viņa norāda. Profesore atgādina, ka oficiālā vidējā darba alga Kubā joprojām ir tikai 19 dolāru mēnesī, bet pases nokārtošana izmaksā vairāk nekā 105 dolārus. Turklāt šāda summa jāmaksā ik pa diviem gadiem, atjaunojot pases derīguma termiņu. Aptuveni
500 dolārus maksā aviobiļetes līdz Maiami, un daudziem kubiešiem šādas summas iekrāšana nav reāla. Viens no viņiem ir Norberto, kas ar smaidu nolūkojas uz ažiotāžu, kas valda pie ceļojumu aģentūras durvīm, un sarunā ar BBC stāsta, ka ļoti labprāt apmeklētu Parīzi un redzētu Eifeļa torni. «Cilvēki ir laimīgi par pārmaiņām. Tie, kuriem ārzemēs dzīvo radi vai draugi, kuri var atsūtīt naudu, varēs ceļot. Bet tādiem kā man atliek tikai turpināt sapņot,» saka Norberto.
Bet citiem viņa tautiešiem bijis liels pārsteigums, ka vietējo varasiestāžu lēmums vienalga neatbrīvo no birokrātiskām procedūrām, piemēram, tās valsts, uz kuru vēlas ceļot, vīzas iegūšanas. «Man ir gan pase, gan identitātes karte, visi dokumenti ir kārtībā. Es vēlējos nopirkt lidmašīnas biļeti uz Venecuēlu, taču izrādās, ka man arī no viņiem ir jāsaņem atļauja,» AP stāsta 23 gadus vecais Viljans Pineira. Vairāku Eiropas valstu diplomāti apstiprinājuši, ka uz viņu vēstniecībām regulāri zvana ļaudis, kas mēģina precizēt dažādus ceļojuma aspektus, un tikai sarunas gaitā atklājas – šiem cilvēkiem nav ne jausmas, ka viņiem ir jāsaņem attiecīgās valsts vīza.