Pētnieks Finness dodas aukstākajā ceļojumā uz Antarktīdu

Seši piedzīvojumu meklētāji ar leģendāro pētnieku seru Renalfu Finnesu priekšgalā pagājušonedēļ ar kuģi no Keiptaunas devušies uz Antarktīdu, lai paveiktu kaut ko nebijušu.

Viņi plāno kļūt par pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kuriem aukstāko kontinentu izdosies šķērsot laikā, kad tajā ir ziema, un jārēķinās, ka gaisa temperatūra tikai retu reizi būs augstāka par mīnus 60 grādiem pēc Celsija. Ir skaidrs, ka ārkārtas situācijas gadījumā palīdzību ceļotājiem nebūs iespējams sniegt, tādēļ ekspedīcija ir nodrošināta ar visu nepieciešamo, lai Antarktīdā varētu uzturēties ilgāku laiku. Tiesa, ir bažas, ka tehnika skarbajos apstākļos var pievilt.

4000 kilometru tumsā un aukstumā

Ekspedīcijai, kuru 68 gadus vecais R. Finness (Ginesa rekordu grāmata viņu nodēvējusi par vecāko vēl dzīvojošo pasaules pētnieku) plānojis vairāk nekā četrus gadus, dots daiļrunīgs nosaukums – The Coldest Journey jeb Aukstākais ceļojums. Tā dalībnieki plānojuši 21. martā uzsākt pārgājienu netālu no Krievijas polārās stacijas Novolazarevskaja un doties Rosa jūras virzienā. Aptuveni 4000 kilometru garā ceļa veikšanai varētu būt nepieciešams pat pusgads, sarunā ar AP sacījis R. Finness. Tumsa, aukstums un augstums – tās būs galvenās problēmas, ar kurām nāksies saskarties ekspedīcijas laikā. Intervijā, kas Keiptaunā sniegta DĀR televīzijas kanālam SABC, R. Finness sacījis, ka parasti neizvairās runāt par savām iecerēm, taču ar šo ekspedīciju saistās tik daudz neprognozējama un neskaidra, ka viņam patiesībā nemaz neesot, ko sacīt – tas, kā norit ekspedīcija būšot saprotams tikai pēc tam, kad tās dalībnieki būs pilnībā pametuši civilizāciju, nonākot Antarktīdas kontinenta iekšienē. «Daži cilvēki man ir sacījuši, ka ir bezatbildīgi doties ceļā, ja nezini, kas tevi sagaida. Nepiekrītu – tādā gadījumā amerikāņi nekad nebūtu sasnieguši Mēnesi. Vai tad viņi zināja, kas viņus tur gaida?» – īsi pirms kāpšanas uz polārpētnieku kuģa SA Agulhas klāja sacījis ceļotājs.

AP atgādina, ka līdz šim nevienam ceļotājam Antarktīdu ziemā nav izdevies šķērsot. Mīnus 60 vai mīnus 70 grādu temperatūra šajā gadalaikā kontinentā ir ierasta parādība, reiz reģistrēts pat mīnus 89,2 grādus spēcīgs sals. «Ceļojums kļūst īpaši bīstams, ja ņem vērā, ka ziemā kontinenta iekšienē helikopteri vai lidmašīnas nevar lidot – ir pārāk tumšs, turklāt lielajā aukstumā mēdz sasalt degviela. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ekspedīciju piemeklētu kādas problēmas, palīdzību no ārpasaules tai nebūs iespējams sniegt un nāksies iztikt pašu spēkiem,» norāda ziņu aģentūra. Tā piebilst, ka tieši šā iemesla dēļ britu varasiestādes ilgu laiku nav devušas atļauju ekspedīcijas organizēšanai ziemā, uzskatot to par pārāk bīstamu.

Vai tehnika nepievils?

R. Finnesa domubiedrs un līdzgaitnieks vairākās iepriekšējās ekspedīcijās Maiks Strouds žurnālam New Scientist stāstījis, ka britu varasiestādes faktiski uzspiedušas ekspedīcijā izmantot divus speciāli modificētus 20 tonnu kāpurķēžu traktorus Caterpillar, kas vilks uz kamanām uzmontētas mājiņas ekspedīcijas dalībniekiem un citu nepieciešamo aprīkojumu. M. Strouds sacījis, ka ierēdņu piesardzība ir saprotama – viņi vēlas nodrošināties pret jebkādiem starpgadījumiem. Taču, pēc viņa domām, šie traktori padara pasākumu vēl bīstamāku un palielina iespējamību, ka ekspedīcija būs neveiksmīga. M. Strouds atgādina, ka smagās tehnikas izmantošana Antarktīdas ceļojumos nekad nav bijusi veiksmīga, un bažījas, ka arī šoreiz tā nedos panākumus – pat neraugoties uz to, ka ceļotājiem ir līdz 20 000 litru speciālas degvielas, kas nesasalstot lielā aukstumā. «Vide ir ļoti neviesmīlīga, un nav skaidrs, kā uz to reaģēs tehnika. Mēs esam pārdomājuši, šķiet, visus sīkumus, taču skaidrs, ka traktorus šādos apstākļos izmēģināt nevarējām,» norādījis M. Strouds.

Viņš uzsvēris, ka ekstrēmos klimatiskos apstākļos nereti izrādās, ka visdrošākais ir pats vienkāršākais aprīkojums. «Tagad ir pārāk daudz nezināmo, daudz kas var notikt ne tā, kā iecerēts. Problēmas lielajā aukstumā var rasties ar visu, kas izgatavots no gumijas vai plastmasas, aukstumā un apstākļos, kad gaisā ir samazināts skābekļa daudzums, kā tas būs Antarktīdas augstkalnē, var atteikties darboties datoru cietie diski,» viņš brīdinājis. M. Strouds, kurš pirms 20 gadiem kopā ar R. Finnesu jau šķērsoja Antarktīdu, izteicies, ka sākotnējā iecere bijusi pavisam cita. «Mēs domājām sarīkot vienkāršu ekspedīciju – tikai es un Renalfs, ar slēpēm. Taču tagad tas pārvērties par plašu pasākumu, kura realizēšana prasīs gadu. Es uz tik ilgu laiku nevaru pamest darbu, tādēļ man nācās atteikties no piedalīšanās – es tikai pavadīšu ekspedīcijas dalībniekus līdz Antarktīdai,» sacījis M. Strouds, piebilstot – ja sākumā viņam licies, ka ideja ir traka, šobrīd šķietot, ka tā ir vēl trakāka.

Krājumu pietiek gadam

Dienā ekspedīcija plāno veikt 35 kilometrus ceļa un līdz Rosa jūrai nokļūt līdz 21. septembrim. Tomēr kuģis, kas dalībniekus nogādās atpakaļ Lielbritānijā, varēs ierasties tikai 2014. gada janvārī, kad Rosa jūra atbrīvosies no ledus, tādēļ patiesībā izolācijā no ārpasaules drosminiekiem nāksies palikt vismaz deviņus mēnešus. Drošības labad krājumi tiek ņemti līdzi, lai to pietiktu veselam gadam, un ekspedīcijas aprīkojums kopā sver 200 tonnu, DĀR laikrakstam Sunday Times stāstījis viens no ekspedīcijas organizētājiem Antons Bourings, kurš pats pārgājienā nepiedalīsies.

Viņš stāstījis, ka ekspedīcijas avangardā būšot divi slēpotāji, kas izvēlēsies piemērotāko maršrutu un ar speciālu radaru pārbaudīs, vai tajā nav plaisas ledājos. Nepilna kilometra attālumā sekos abi traktori, kas vilks divas lielas kamanas ar ekspedīcijas dalībnieku mītnēm un 14 mazākas kamanas, kurās atradīsies cits aprīkojums, galvenokārt degviela. R. Finness un viņa biedri būs tērpušies īpašos apģērbos un apavos ar sildelementiem, viņiem būs arī elpošanas aparāti, kas palīdz elpot retinātā gaisā – daļa maršruta atrodas aptuveni 3000 metru virs jūras līmeņa. Ceļotāju rīcībā būs gan satelītnavigācijas, gan komunikācijas ierīces, taču A. Bourings norādījis, ka saukšanai pēc palīdzības nebūs nekādas jēgas. «Līdzko viņi dosies ceļā un sāksies ziema, viņiem pašiem būs par sevi jārūpējas. Ne uz kādu palīdzību vai evakuāciju gadījumā, ja kādam iekaisīs apendicīts vai kāds gūs apsaldējumu, nevar cerēt,» viņš stāstījis. A. Bourings piebildis, ka psiholoģiskā ziņā tas ir gandrīz tas pats, kas doties kosmosā.

Tam piekritis arī R. Finness, atgādinot, ka līdz šim Antarktīdā ziemā ekspedīcijas nav rīkotas. “«Neviens no mums īsti nezina, kā tas būs. Garākais ceļojums pa šo kontinentu ziemā ir bijis 60 jūdžu garumā, bet mums būs jāveic 40 reižu garāks ceļš,» viņš atgādinājis. Ceļotāji pārtiks no sausās zupas (līdzi paņemts 4400 paciņu), lazanjas, olu pulvera, kaltētiem augļiem, šokolādes, kā arī speciāli sportistiem domātas pārtikas ar lielu uzturvērtību. Konservus ceļojumā nolemts līdzi neņemt, jo tie sasalšot, raksta BBC. Interesanti, ka ekspedīcija pasludinājusi sevi par ekoloģiski nevainojamu – visi atkritumi tiks savākti un nogādāti uz kuģa, kas tās dalībniekus vedīs atpakaļ uz dzimteni.

***

RENALFS FINNESS

• Dzimis 1944. gada 7. martā Vindzorā Lielbritānijā

• Pēc Otrā pasaules kara, kurā gāja bojā viņa tēvs, R. Finnesa māte viņu aizveda uz DĀR, kur topošais pētnieks nodzīvoja līdz 12 gadu vecumam

• Pabeidzis prestižo Ītonas koledžu

• 20 gadu vecumā iestājies dienestā britu armijā, dienējis īpašo uzdevumu vienībā

• 1969. gadā devies ekspedīcijā uz Āfriku, kur pētījis Baltās Nīlas izteku

• 1970. gadā organizējis ekspedīciju uz Jostedalsbrīnas ledāju Norvēģijā

• 1972. gadā pēc astoņu gadu ilga dienesta pametis armiju, lai pilnībā pievērstos ceļojumiem

• Laikā no 1979. līdz 1982. gadam apceļojis apkārt pasaulei, pa ceļam apmeklējot gan Ziemeļpolu, gan Dienvidpolu

• 1992. gadā Omānā viņa vadītā ekspedīcija uzgāja Iramas senpilsētas drupas

• 1993. gadā kopā ar Maiku Stroudu kājām šķērsoja Antarktīdu – šis ceļojums prasīja 93 dienas

• 2003. gadā kopā ar Maiku Stroudu nedēļas laikā noskrēja septiņus maratonskrējienus sešos kontinentos, atskaitot Antarktīdu (laika apstākļu dēļ tur neizdevās nokļūt, tādēļ R. Finness skrēja Folklenda salās)

• 2009. gadā, neraugoties uz bailēm no augstuma, uzkāpa Everestā, kļūstot par vecāko britu, kas to paveicis

Avots: Reuters, BBC