Izraēla plāno Golānas augstienēs līdzās "de facto" robežai ar Sīriju uzbūvēt aizsargsienu, svētdien valdības sēdē paziņoja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Sīrijas robežsargi šo robežas iecirkni ir pametuši un viņus tur ir nomainījuši islāmistu kaujinieki, skaidrojot aizsargsienas būvniecības nepieciešamību, norādīja premjers.
Uz robežas ar Sīriju plānots uzbūvēt tādu pat aizsargsienu, kāda jau ir uzbūvēta uz robežas ar Ēģipti, sacīja Netanjahu. Projektā būs nepieciešams veikt vien nelielas izmaiņas, ņemot vērā Golānas augstieņu reljefa īpatnības.
Golānas augstienes Izraēla okupēja 1967.gada Tuvo Austrumu kara laikā un 1981.gadā anektēja. Pirms Sīrijas konflikta izraisīšanās abu valstu līderi mēdza izteikties par iespējamību atsākt sarunas. Arī mediji ziņoja par dažādām Golānas augstieņu jautājuma noregulēšanas alternatīvām. Tomēr patlaban pilsoņkara apjomus sasniegušā Sīrijas dumpja dēļ šo nodomu īstenošana šķiet mazticama.
Oficiāli Izraēlas un Sīrijas starpā joprojām ir karš, tomēr ap abu valstu starpā noteikto pamiera līniju jau gadiem ilgi pamatā valdījis miers.
Sākoties nemieriem Sīrijā 2011.gada martā, Izraēlas amatpersonas publiski tikpat kā neizteicās par šo konfliktu, tostarp eksperti norādīja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšana Izraēlai nāktu par sliktu.
Savukārt pērn pavasarī un vasarā Izraēlas politiķi vairākkārt tika izteikušies, ka Asada krišana ir laika jautājums, piedāvājuši humāno palīdzību un pauduši cerību, ka Damaskas režīma sabrukums vājinās arī Izraēlas lielākā ienaidnieka - Irānas - pozīcijas.
Izraēlas prezidents Šimons Peress jūnijā mudināja starptautisko sabiedrību apturēt asinsizliešanu Sīrijā un pauda cerību, ka nemiernieki savā cīņā "gūs uzvaru".