Laikā, kad vairāk nekā miljons cilvēku Ņujorkas Taimskvērā sagaidīja jauno, 2013., gadu, ASV Kongresa ēkā turpinājās drudžains darbs.
Kongresmeņi darīja visu iespējamo, lai izvairītos no automātiskas nodokļu paaugstināšanas faktiski visiem pilsoņiem un budžeta izdevumu samazināšanas – amerikāņu politiskajā žargonā šis katastrofālais scenārijs tiek dēvēts par fiskālo krauju. Dažas stundas pēc pusnakts Senāts pieņēma lēmumu, kas to novērš, taču likumprojekts vēl jāapstiprina Pārstāvju palātai un, vēlākais, līdz trešdienas pusdienlaikam jānodod parakstīšanai prezidentam Barakam Obamam.
Formāli ASV jau ripo lejā pa finanšu krauju – Džordža Buša jaunākā prezidentūras laikā pieņemtais likums par nodokļu atlaidēm beidza darboties, iestājoties 2013. gadam, un jauna likuma trūkums nozīmē automātisku visu nodokļu atvieglojumu atcelšanu. Tiesa, vakar ASV, tāpat kā daudzās citās valstīs, bija oficiāla brīvdiena, biržas nestrādāja, tādēļ neliela aizkavēšanās ar likuma pieņemšanu var neizrādīties liktenīga – protams, ar nosacījumu, ka vienošanās gūs atbalstu arī Kongresa Pārstāvju palātā.
Tās locekļi uz savu sēdi sanāca vakar pusdienlaikā (vēlu vakarā pēc Latvijas laika). Ilgi vilcināties kongresmeņiem nav laika – pirmkārt, 2. janvāris jau ir darba diena, kad uz jauna likuma neesamību reaģēs biržas, bet, otrkārt, šīs dienas pusdienlaikā šis Pārstāvju palātas sastāvs zaudē savas pilnvaras, tā vietā tiks sasaukta pērnā gada 6. novembra vēlēšanās ievēlētā Pārstāvju palāta. Kaut gan prezidents B. Obama mudinājis Pārstāvju palātu pēc iespējas ātrāk atbalstīt Senāta pieņemto likumu, palātas spīkers, republikāņu pārstāvis Džons Bēners pieļāvis iespēju, ka tas negūs pietiekamo atbalstu. AP norāda, ka Dž. Bēners nespēj kontrolēt tos konservatorus, kuri ievēlēti ar tā dēvētas Tējas dzeršanas kustības atbalstu un neko nevēlas dzirdēt pat par nelielu nodokļu paaugstināšanu valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, tā vietā pieprasot B. Obamam nekavējoties samazināt valdības tēriņus sociālajiem mērķiem, piemēram, veselības aizsardzības programmas finansējumu.
Reuters vēsta, ka Senātā vienošanās tika panākta pēc intensīvām viceprezidenta Džo Baidena un Senāta mazākuma līdera, republikāņa Riča Makkonella sarunām, par to nobalsoja 89 senatori, bet tikai 8 bija pret. Tā paredz, ka nodokļi tiks palielināti tiem amerikāņiem, kuru ienākumi gadā pārsniedz 400 000 dolārus (vai mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir lielāki par 450 000 dolāru gadā), bet maksimālā nodokļa likme var sasniegt 39,6%. Jāatgādina, ka demokrāti iepriekš vēlējās, lai nodokļi tiktu paaugstināti jau sākot ar 250 000 dolāru lieliem ienākumiem gadā, tādēļ var uzskatīt, ka republikāņiem izdevies panākt labu kompromisu. Jaunais likums paredz arī mantojuma nodokļa paaugstināšanu līdz 40% tiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 5 miljonus dolāru, kapitāla pieauguma nodokļa paaugstināšanu līdz 20%, kā arī nodokļu kredītus trūcīgajām un vidusšķiras ģimenēm un sociālās garantijas bezdarbniekiem, kas skars aptuveni 2 miljonus cilvēku. Senāta pieņemtajā likumprojektā arī noteikts, ka divu mēnešu laikā likumdevējiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu 109 miljardu dolāru apmērā. «Nedz demokrāti, nedz republikāņi nav ieguvuši visu to, ko vēlējās. Tomēr ir jāsaprot, ka šī vienošanās aizsargā 98% amerikāņu un 97% mazā biznesa īpašnieku no strauja nodokļu pieauguma vidusšķirai,» uzsvēris B. Obama.