Neraugoties uz uzvaru referendumā par konstitūciju, Ēģiptes prezidents Mohammeds Mursi un viņa valdība nevar ieslīgt pašapmierinātībā – valsts ekonomiskā situācija ir katastrofāla, taču, lai to uzlabotu, nepieciešamas nepopulāras reformas, kuru rezultātā daļa elektorāta var novērsties no valdošās Musulmaņu brālības.
«Mūsu valdības galvenie mērķi ir samazināt budžeta deficītu, panākt ekonomikas pieaugumu, radīt jaunas darba vietas, iegrožot inflāciju un palielināt Ēģiptes eksporta konkurētspēju,» Reuters citē premjera Hišama Kandila vakardienas paziņojumu. Valdības vadītājs arī uzsvēris nepieciešamību piesaistīt investorus un atjaunot ārzemju tūristu plūsmu, jo ienākumi no tūrisma nozares kopš Hosnī Mubāraka režīma gāšanas kritušies par 30%.
Iespējams, ka viens no opozīcijas līderiem Mohammeds el Baradei mazliet pārspīlē, apgalvojot, ka «Ēģipte ir uz bankrota sliekšņa», taču tālu no patiesības viņš nav, uzsver Reuters. Valsts budžeta deficīts iepriekšējā finanšu gadā sasniedzis 11% no iekšzemes kopprodukta un šogad nebūs mazāks. Ēģiptes valsts parāds sasniedzis 70% no iekšzemes kopprodukta, kas attīstības valstīm ir ļoti augsts rādītājs. Pat oficiālais bezdarba līmenis Ēģiptē pārsniedz 12%, un, zinot, ka daudzviet, piemēram, viesnīcās, tiek nodarbināti lieki cilvēki, lai uzlabotu statistiku, patiesais skaitlis ir daudz augstāks. Reuters norāda, ka 40% no Ēģiptes 83 miljoniem iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības robežas, ik dienas tērējot ne vairāk par diviem dolāriem. Nepilnu divu gadu laikā pēc H. Mubāraka režīma krišanas uz pusi samazinājušās valsts valūtas un zelta rezerves – tas saistīts ar valdības izmisīgajiem pūliņiem nepieļaut Ēģiptes mārciņas vērtības krišanos. Jāpiebilst, ka nule kā pieņemti kārtējie ierobežojumi ārzemju valūtas apritē – ceļotājiem aizliegts ievest valstī vai izvest no tās skaidro naudu vairāk nekā 10 000 dolāru vērtībā.
Šonedēļ aģentūra Standard and Poor’s samazināja Ēģiptes kredītreitingu, un tagad visas cerības tiek liktas uz 4,8 miljardus dolāru lielu aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas fonda. Taču aizdevēji pieprasa gan taupības pasākumus, gan dažādu subsīdiju atcelšanu, un valdība jau pārliecinājusies, ka šādu lēmumu pieņemšana draud ar plašiem nemieriem. Decembrī M. Mursi parakstīja dekrētu par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu dažādām precēm, taču jau pēc pāris stundām bija spiests atcelt savu lēmumu. «Revolūcija tika sarīkota, lai dzīve kļūtu vieglāka un cenas kristos, nevis celtos,» sarunā ar Reuters saka 19 gadus vecā studente Salija Ahmedkotba, kura balsojusi pret jauno konstitūciju. Viņai piekrīt arī 35 gadus vecais laikrakstu tirgotājs Hosams el din Alī, kurš šoreiz atbalstījis islāmistus, taču draud par viņiem vairs nebalsot, ja cenas atkal celsies. Līdz ar to M. Mursi ir spīlēs, jo veikt reformas, izvairoties no cenu paaugstināšanas, faktiski nav iespējams, atzīst ekonomisti.