Liberālajiem spēkiem Ēģiptē nav izdevies apturēt varas konsolidāciju islāmistu rokās – publiskotie oficiālie rezultāti liecina, ka jauno valsts konstitūciju, kas, pēc liberāļu domām, pārveidos Ēģipti par valsti, kurā valda šariata likumi, atbalstījuši gandrīz 64% referenduma dalībnieku.
Tomēr prezidentam Mohammedam Mursi un viņa līdzgaitniekiem, kuri atbalstīja konstitūcijas projektu, ir viela pārdomām, jo balsojumā piedalījās mazāk nekā trešdaļa Ēģiptes balsstiesīgo iedzīvotāju. Turklāt opozīcija sola ne tikai turpināt apstrīdēt pamatlikuma pieņemšanas leģitimitāti, bet arī ir saliedējusies un gatavojas parlamenta vēlēšanām.
Divos posmos notikušā referenduma rezultāti pēc ilgākas vilcināšanās tika paziņoti otrdien vēlu vakarā, un, kā norāda Reuters, nekādu pārsteigumu nav bijis – rezultāti ar precizitāti līdz pat procenta desmitdaļai sakrituši ar aplēsēm, kuras jau svētdienas rītā izplatīja valdošā Musulmaņu brālība. Proti, konstitūciju atbalstījuši 63,8% balsotāju. Vēlēšanu komisijas vadītājam Samīram Abū el Maati gan nācies atzīt, ka balsošanā piedalījušies tikai 32,9% no 52 miljoniem Ēģiptes balsstiesīgo vēlētāju. Nelielajai balsotāju aktivitātei var būt dažādi iemesli. Musulmaņu brālība uzskata, ka daudzi tās piekritēji nemaz nav devušies balsot, jo tāpat bijuši pārliecināti par pozitīvu referenduma iznākumu. Savukārt opozīcijai labpatīk domāt, ka tās atbalstītāji ņēmuši vērā tās sākotnējo nostāju boikotēt referendumu un vienkārši nav sadzirdējuši vēlāk pieņemto lēmumu, ka pareizāk tomēr ir balsot pret konstitūcijas projektu.
Jau naktī uz trešdienu Kairā notikušas nekārtības – demonstranti, kuri protestēja pret konstitūcijas pieņemšanu, ierīkojuši barikādes uz viena no pilsētas tiltiem, dedzinot riepas un nepakļaujoties policijas aicinājumam atbrīvot tiltu, turpinās arī protesta akcija Tahrira laukumā. Tomēr AP norāda, ka, spriežot pēc visa, tāda vardarbība, kāda Kairā valdīja decembra sākumā, kad M. Mursi piekritēju un pretinieku sadursmēs, kurās iejaucās arī policija un armija, gāja bojā seši, bet tika ievainoti vairāki simti cilvēku, neatkārtosies.
Liberālā opozīcija, kas vienojusies zem Nacionālās glābšanas frontes karoga, pagaidām nav aicinājuši savus piekritējus uz masveida protesta akcijām, tā vietā solot referenduma rezultātus apstrīdēt tiesiskā ceļā. Opozīcija norādījusi uz daudzajiem pārkāpumiem, kas notikuši balsošanas un balsu skaitīšanas laikā. Saskaņā ar tās informāciju, daudzos vēlēšanu iecirkņos atradušies Musulmaņu brālības aktīvisti, kuri mudinājuši ēģiptiešus atbalstīt konstitūciju, savukārt balsu skaitīšanu nav uzraudzījuši tiesneši, šādā veidā protestējot pret varas uzurpāciju no M. Mursi puses un prezidenta lēmumiem, kas vājina tieslietu sistēmu. Tomēr cerības, ka šādā veidā izdosies apstrīdēt referenduma rezultātu, līdzinās nullei. Reuters norāda, ka S. Abū el Maati jau paziņojis, ka «visas sūdzības ir rūpīgi izmeklētas», taču vēlēšanu komisija nav secinājusi, ka notikuši tik nopietni pārkāpumi, kas būtu iespaidojuši rezultātu.
Viens no opozīcijas līderiem Haleds Davuds vakar paziņojis, ka sūdzības par pārkāpumiem referenduma gaitā nav izskatītas pēc būtības. «Mums ir nepieciešama labāka konstitūcija, jo šajā nav ņemtas vērā visu ēģiptiešu intereses,» viņš sacījis sarunā ar Reuters, īpaši norādot uz nepietiekamo reliģisko minoritāšu un sieviešu aizsardzību. Arī pazīstamākais opozīcijas pārstāvis, bijušais Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) vadītājs un Nobela miera prēmijas laureāts Mohammeds el Baradei uzsvēris, ka pieņemtais konstitūcijas variants uzskatāms par «pagaidu» un jāizstrādā jauns pamatlikums uz vienprātības principiem. Opozīcijas pārstāvji uzsvēruši, ka pagaidām ir «zaudēta tikai viena kauja, nevis karš par Ēģiptes nākotni», norādot, ka Nacionālā glābšanas fronte, pateicoties referendumam, ir saliedējusies un cer uz panākumiem parlamenta vēlēšanās, kas acīmredzot notiks februārī.
***
KONSTITŪCIJAS PAMATNOSTĀDNES
• Konstitūcija nodrošina pamata aizsardzību pret patvaļīgu aizturēšanu un spīdzināšanu, tāpat tajā ir garantētas ekonomiskās tiesības. Tomēr cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch norāda, ka tajā netiek pietiekami aizsargātas sieviešu un minoritāšu tiesības uz vārda un reliģisko brīvību, tāpat, saskaņā ar konstitūciju, civiliedzīvotājus joprojām būs iespējams tiesāt militārajās tiesās.
• Dokumentā noteikts, ka prezidents savu amatu var ieņemt ne ilgāk kā divus četru gadu termiņus. Prezidentam ir jāsaņem parlamenta atbalsts izvirzītā premjera amata kandidātam. Militāru lēmumu pieņemšanā prezidentam ir jākonsultējas ar Nacionālo aizsardzības padomi, kas tiks izveidota tuvākajā laikā.
• Likumdošana Ēģiptē tiks balstīta uz šariata jeb islāma likumu pamata. Nepieciešamības gadījumā konsultācijas likumdevējiem sniegs Kairas universitātes AlAzhar (tā tiek uzskatīta par sunnītu vadošo zinātnisko institūciju) speciālisti. Liberālā opozīcija apgalvo, ka šādā veidā islāma garīdzniekiem tiks dota iespēja iejaukties valsts politiskajā dzīvē. Konstitūcijā uzsvērts, ka kristiešiem un jūdaistiem tiks dota iespēja ievērot savus reliģiskos principus, tomēr citu reliģiju pārstāvju tiesības nav pieminētas, dodot pamatu bažīties par iespējamu diskrimināciju. Turklāt konstitūcijas panti, kas attiecas uz šariata likumiem, ir samērā izplūduši – virkne kritiķu norāda, ka tos iespējams interpretēt dažādi un uzspiest šariata likumus arī kristiešiem un citiem nemusulmaņiem.
• Pēdējā brīdī no konstitūcijas projekta tika izņemts pants, kurā sieviešu tiesības bija tieši saistītas ar šariata likumiem. Liberālie kritiķi norāda, ka pantos, kuros minēts diskriminācijas aizliegums, sieviešu diskriminācija nav atsevišķi izcelta.
Avots: Reuters