Aizliegums Krievijā izpildīt nāvessodu būs spēkā arī pēc tam, kad nākamā gada 1. janvārī beigsies līdzšinējais moratorija termiņš. Krievijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka Krievija nevar nāvessodu izpildīt nāvessodu, jo ir parakstījusi starptautiskus līgumus, kas šādu soda veidu aizliedz.
Moratoriju nāvessodam Krievija ieviesa 1996. gadā, kad tā pievienojās Eiropas Padomei — moratorija ieviešana bija iestāšanās priekšnoteikums. Šis soda mērs gan joprojām ir atrodams valsts krimināllikumā. Publiskā viedokļa aptauju dati vēsta, ka vairums Krievijas iedzīvotāji nāvessodu atbalsta. Vienā no šādām aptaujām, kas veikta nesen, par nāvessodu balsoja divas trešdaļas aptaujāto, savukārt no tiem, kas pret šādu soda mēru iebilda, vairums bija nobažījušies, ka tiesneši var pieļaut kļūdas un nepatiesi notiesāt kādu cilvēku.
Krievijas konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins ir paziņojis, ka moratorija perioda beigas, kas būs nākamā gada 1, janvārī, nebūt nenozīmē, ka valsts teritorijā atkal varēs sodīt ar nāvi. Viņš norāda uz vairākiem starptautiskiem līgumiem, ko ir parakstījusi Maskava un kas aizliedz šādu soda mēru.
Šis spriedums ir sastādīts pēc Augstākās tiesas pieprasījuma, vēsta BBC. Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Mihails Krotovs paziņoja, ka Kremlis vēlas pakāpeniski atteikties no nāvessoda.