Lībija spiesta slēgt robežas
Lībijas parlaments pieņēmis lēmumu uz laiku slēgt robežas ar četrām kaimiņvalstīm un septiņas provinces valsts dienvidos pasludināt par slēgtajām militārajām zonām. Šīs rīcības mērķis ir mazināt vardarbību un kontrabandu, neitralizēt militāros grupējumus, kurus valdība līdz šim nav spējusi kontrolēt.
Tomēr ir lielas šaubas, vai lēmums dos kādus praktiskus rezultātus, jo Lībijas valdībai vienkārši nav pietiekamu militāro resursu.
«Valdošais Nacionālais kongress nolēmis uz laiku slēgt Lībijas sauszemes robežas ar Čadu, Nigēru, Sudānu un Alžīriju,» vēsta valsts oficiālā ziņu aģentūra LANA. Kongresa preses sekretārs Omārs Humidans sarunā ar AP skaidrojis, ka robežu slēgšanas galvenais mērķis ir ierobežot narkotiku un ieroču kontrabandu, kā arī likt šķēršļus nekontrolētai cilvēku kustībai, kuras dēļ Lībijas dienvidu reģionos mainās demogrāfiskā situācija. Parlamenta deputāte Suada Ganura piebildusi, ka Lībijas varas iestādes ir nobažījušās par to, ka varētu tikt uzsākta starptautiska militāra operācija pret tuaregu kaujiniekiem un starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda piekritējiem, kuri pārņēmuši savā kontrolē Mali ziemeļu reģionus. Ciešot militāru sakāvi, šie bruņotie grupējumi caur Nigēras teritoriju varētu mēģināt nokļūt Lībijā. Intervijā AFP S. Ganura arī uzsvērusi, ka Lībijas dienvidu rajoni kļuvuši par īstu kontrabandistu paradīzi – tos izmanto gan ieroču, gan narkotiku kontrabandai. «Bruņotie grupējumi, kas aktivizējušies šajos reģionos, darbojas absolūti nesodīti,» viņa sacījusi.
Papildus robežu slēgšanai pieņemts arī lēmums septiņas valsts dienvidu provinces pasludināt par slēgtajām militārajām zonām. Tas dod iespēju aizsardzības ministrijai iecelt īpašus militāros komandantus, bet armijai dotas pilnvaras apcietināt noziedzniekus un deportēt nelegālos ieceļotājus.
AP atgādina, ka Lībijas dienvidos, piemēram, Kufras un Sebhas pilsētās, ir ļoti saspīlētas attiecības starp dažādām etniskajām grupām. Lielākās domstarpības ir starp afrikāņu cilti tabu un arābu cilti zviju – apšaudēs, kas šogad notikušas starp šo cilšu pārstāvjiem, gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Tabu cilts pārstāvji, kuru senči tradicionāli dzīvojuši Lībijā, apgalvo, ka viņi apspiesti Muamara Kadāfi valdīšanas gados un šo diskrimināciju turpina arī jaunās Lībijas varas iestādes. Reuters ziņo, ka gandrīz ik nedēļu no Lībijas dienvidu reģioniem pienāk ziņas par
aizvien jauniem incidentiem – piemēram, šā mēneša sākumā no cietuma Sebhā izbēga vairāk nekā 200 ieslodzīto, ir ziņas, ka daudzi bijušie cietumnieki jau paspējuši pievienoties vietējiem militārajiem grupējumiem.
BBC korespondente Lībijā Rana Džavada gan uzsver, ka nav saprotams, ko šis lēmums nozīmēs praksē. Lībijas armija un robežapsardzes spēki joprojām ir pārāk vāji, lai varētu nodrošināt robežas slēgšanu. Tuksnešainajā reģionā robeža ir kā atvērti vārti, un skaidrs, ka aizliegums skars tikai tos, kuri kaimiņvalstīs vēlas nokļūt vai no tām Lībijā iekļūt legāli. Tāpat ir lielas šaubas, vai kaut ko dos militāro zonu noteikšana – visa vara Lībijā joprojām ir vietējo grupējumu rokās. R. Džavada atgādina, ka šā gada sākumā militārā zona tika noteikta Zintānas apkaimē, taču reāli nekas nemainījās un vardarbība mazumā negāja.