Pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām Rumānijā spēku samērs īpaši nav mainījies.
Neraugoties uz personīgajām antipātijām un ideoloģiskajām domstarpībām, labējos spēkus pārstāvošajam prezidentam Trajanam Basesku, visticamāk, nāksies nominēt premjera amatam līdzšinējo valdības vadītāju Viktoru Pontu, kura vadītie kreisi centriskie spēki vēlēšanās guvuši pārliecinošu uzvaru.
Balsojuma rezultāti Rumānijā liecina, ka vēlētāji, kuru aktivitāte gan nav bijusi īpaši liela, paļāvušies uz kreiso un populistu solījumiem mazināt nodokļus un atteikties no citiem taupības pasākumiem, lai gan ekonomisti brīdinājuši, ka šie solījumi nav izpildāmi.
Vakar Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Marians Muhulets, sarunā ar AP komentējot neoficiālos rezultātus, atzinis, ka V. Pontas vadītā Sociālistu un liberāļu savienība (USL) ieguvusi aptuveni 59%, bet T. Basesku Rumānijas labējai aliansei (ARD) nācies samierināties ar 17% balsu. Piecu procentu barjeru pārvarējušas un parlamentā iekļuvušas arī mediju magnāta un populista Dana Diakonesku vadītā Tautas partija (14%) un etnisko ungāru partija UDMR. AFP gan uzsver, ka šie ir tikai provizoriskie rezultāti, kas iegūti pirms visu biļetenu saskaitīšanas, un atgādina par Rumānijas jaukto vēlēšanu sistēmu – tas nozīmē, ka USL uzvara var izrādīties vēl pārliecinošāka, nekā liecina procentu attiecība, un partija kopā ar saviem sabiedrotajiem no ungāru partijas (vai pat bez viņu palīdzības) varētu iegūt pat konstitucionālo jeb divu trešdaļu vairākumu parlamentā, kurā būs 452 deputāti.
Tas padara T. Basesku manevra iespējas ļoti niecīgas. Jāatgādina, ka šovasar V. Ponta iniciēja neuzticības izteikšanu prezidentam, tika pat sarīkots referendums par T. Basesku impīčmentu, kuru tiesa pēc ilgām diskusijām atzina par nenotikušu, jo tautas nobalsošanā nepiedalījās vismaz puse balsstiesīgo Rumānijas vēlētāju. Pēc tam, kad T. Basesku tika atjaunots prezidenta amatā (parlamentam bija tiesības viņu uz laiku atstādināt no pienākumu pildīšanas), viņš veltīja premjeram vairākus neglaimojošus epitetus un pavēstīja, ka «nekādā gadījumā» vairs nevirzīs V. Pontu valdības vadītāja amatam. BBC vēsta, ka vakar prezidents joprojām nav komentējis vēlēšanu rezultātus, bet vairāki viņa padomnieki atzinuši, ka T. Basesku apsver iespēju premjera amatam izvirzīt kādu citu USL amatpersonu. Gaidāms, ka savu lēmumu prezidents paziņos trešdien – pēc tam, kad būs izsludināti vēlēšanu rezultāti un notikušas viņa sarunas ar parlamentā iekļuvušo partiju vadītājiem. Taču gadījumā, ja prezidenta izvēlētais kandidāts divos balsojumos negūst pietiekamu atbalstu parlamentā (un tā arī notiks, ja šis kandidāts nebūs V. Ponta), tas nozīmē parlamenta atlaišanu un jaunas vēlēšanas – vienkāršāk sakot, ilgstošu politisko krīzi valstī.
«Prezidents Basesku var mēģināt liegt Pontam premjera krēslu, bet USL pārliecinošā uzvara šādu scenāriju padara par maz ticamu,» sarunā ar Reuters uzsvēris UniCredit analītiķis Dans Buska. Viņš norādījis, ka jau tagad Rumānijas nacionālās valūtas lejas kurss ir krities, ilgāka politiskā krīze novedīs pie vēl lielāka krituma, un amatpersonām pašlaik jādomā nevis par personīgiem ķīviņiem, bet investoru uzticības atgūšanu un sarunām ar Starptautisko valūtas fondu par jauna aizdevuma piešķiršanu. Reuters atgādina, ka Rumānija ir otra nabadzīgākā ES dalībvalsts, vidējā darba alga tajā nepārsniedz 350 eiro mēnesī, turklāt Rumānija nav spējusi izmantot Eiropas līdzekļu piesaisti, lai uzlabotu savu infrastruktūru, – ceļi ir katastrofālā stāvoklī, aptuveni 40% mājsaimniecību nav ievilkts ūdensvads, bet daudzviet nav nodrošināta regulāra elektroenerģijas piegāde. Nav pārsteigums, ka šādos apstākļos aptuveni 3 miljoni Rumānijas iedzīvotāju devušies strādāt uz ārzemēm, turklāt, neraugoties uz to, ka krīze jūtama gan Spānijā, gan Itālijā, nav dzirdēts, ka rumāņu viesstrādnieki labprātīgi dotos uz dzimteni, kur ir vēl sliktāk.
«Arī pēc šīm vēlēšanām nekas nemainīsies, ja vien nekļūs vēl sliktāk. Man vairs nav nekādu cerību. Varbūt maniem mazbērniem būs labāka dzīve,» sarunā ar Reuters saka pensionārs Mufide Sulimans, atklājot, ka balsojis par kreisajiem – cerībā, ka viņi pārtrauks algu un pensiju samazināšanu. Pensionāra viedoklim ir spiests piekrist arī ekonomists Dorins Kitu, kurš intervijā BBC skaidro, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā priekšplānā izvirzīti ekonomiskie jautājumi, taču debates par tiem noritējušas diezgan zemā līmenī. «Visi apgalvo, ka viņi vēlas radīt darbavietas, – tas ir acīmredzami. Visi arī saka, ka vēlas ieviest zemākus nodokļus. Izskatās, ka viņi vienkārši pasūtījuši socioloģiskās aptaujas, paraudzījušies, kādas problēmas visvairāk satrauc Rumānijas iedzīvotājus, un piefiksējuši to savās programmās. Lielāko partiju ekonomiskās programmas ir bezjēdzīgas,» saka D. Kitu. Klasisks piemērs šajā ziņā ir D. Diakonesku, kurš visu savu kampaņu balstījis uz populismu. Oktobrī mediju magnāts ieradās ekonomikas ministrijā ar septiņām somām, kurās atradās 3 miljoni eiro, piedāvājot samaksāt aizkavētās darba algas vairākiem tūkstošiem ķīmiskās rūpniecības darbinieku. Kampaņas laikā viņš solījis paaugstināt algas un pensijas, līdz 10% samazināt pievienotās vērtības nodokli, piešķirt 20 000 eiro pabalstu ikvienam Rumānijas iedzīvotājam, kurš uzsāks savu biznesu. Neraugoties uz šiem nereālajiem solījumiem, par D. Diakonesku nobalsojuši 14% Rumānijas iedzīvotāju, un tagad jaunajā parlamentā viņš sagādās liekas galvassāpes tradicionālo partiju deputātiem.