Sals un sniegputenis Eiropā prasījis vismaz 11 cilvēku dzīvības

Spēcīgs aukstuma vilnis un sniegputenis Eiropas dienvidaustrumos aizvadītajā nedēļas nogalē prasījis vismaz vienpadsmit cilvēku dzīvības, pirmdien paziņojušas amatpersonas.

Plaši rajoni palikuši bez elektroenerģijas, glābējiem nākas atrakt ieputinātus autobusus, bet armija ar tankiem palīdz vilkt no aizsnigušajiem ceļmalas grāvjiem kravas mašīnas.Bosnijā, kur naktī uz svētdienu pieredzēts 24 grādu sals, nosaluši divi vīrieši, bet Serbijā aukstums prasījis trīs upurus. Visi nosalušie dzīvojuši nomaļos ciemos vai viensētās.

Sniegavētra gandrīz pilnībā paralizējusi dzīvi Serbijas ziemeļdaļā, kur uz aizputinātajiem ceļiem izveidojušies kravas mašīnu sastrēgumi. Ātrās palīdzības mediķiem nācies pieņemt dzemdības mašīnā.

Lai vēl vairāk nepasliktinātu situāciju uz ceļiem, Serbija aizliegusi iebraukt valstī kravas automašīnām, tādēļ pie Bulgārijas robežas izveidojusies 11 kilometrus gara mašīnu rinda.

Tikmēr Serbijas dienvidos bez elektroenerģijas ir 92 000 māju.

Rumānijā, īpaši valsts dienvidos, sniega segas biezums vietumis pārsniedz metru, bez elektrības palikušas aptuveni piecsimt apdzīvotas vietas. Valstī izsludināts ārkārtējais stāvoklis. Slēgtas skolas un bērnudārzi, atcelti desmitiem avioreisu, ieputināti vilcieni. Netālu no Bukarestes nogājis no sliedēm preču vilciens. Pilnībā paralizēta satiksme pa diviem autoceļiem. Ieputinātā automašīnā nosalis kāds vīrietis. Bukarestē ielu tīrīšanā arī iesaistīti karavīri.

Bulgārijā nekursē sabiedriskais transports. Varas iestādes brīdinājušas cilvēkus bez vajadzības nedoties ārā no mājām. Sofijas starptautiskajā lidostā atcelti desmitiem reisu, daļa pārējo lidojumu kavējas.

Horvātijā glābšanas dienesti atraduši nosalušu mežā kādu 40 gadus vecu vīrieti, kas bija izsludināts meklēšanā. Vēl četri cilvēki slimnīcās miruši no slikto laikapstākļu izraisītas hronisku slimību saasināšanās.

Sestdien uz vairākām stundām bija slēgta Zagrebas lidosta. Kā paziņojušas varas iestādes, tik spēcīgs putenis Horvātiju nebija piemeklējis 57 gadus.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais