ES līderiem pasniegta Nobela Miera prēmija

Šodien,10. decembrī, svinīgā ceremonijā Oslo Eiropas Savienībai (ES) tika pasniegta Nobela Miera prēmija, vēsta Agence France-Presse.

Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands pasniedza godalgu ES līderu trijotnei - ES prezidentam Hermanam van Rompejam, Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropas Parlamenta spīkeram Martinam Šulcam.

Nobela miera prēmija ES piešķirta, lai atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja "tiktu pieļauts savienības sabrukums".

Nobela komiteja atzinīgi vērtē ES par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā.

ES un tās priekšteči "ilgāk nekā sešas desmitgades veicinājuši mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības", paziņojot šī gada uzvarētāju, norādīja Jaglands. "Septiņdesmit gadu laikā Vācija un Francija izcīnīja trīs karus. Mūsdienās karš starp Vāciju un Franciju nav iedomājams. Tas pierāda, kā ar cēliem nolūkiem un savstarpējās uzticības veidošanu vēsturiskie ienaidnieki var kļūt par ciešiem partneriem."

Prestižās godalgas piešķiršana Eiropas Savienībai ir pārsteidzoša, jo šobrīd ES plosa nopietnas domstarpības starp parādu jūgā nonākušajām dienvidu dalībvalstīm un daudz labāk pārtikušajām dalībvalstīm Vācijas vadībā.

To atzina arī Nobela komiteja, norādot, ka "ES šobrīd piedzīvo lielas ekonomiskās grūtības un ievērojamu sociālo nestabilitāti".

"Norvēģijas Nobela komiteja vēlas galveno uzmanību vērst uz to, ko tā uzskata par svarīgāko sasniegumu, - sekmīgu cīņu par mieru un samierināšanos un cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām. ES situācijas stabilizācijas pūliņi palīdzējuši pārveidot lielāko Eiropas daļu no karu kontinenta par miera kontinentu," sacīja Jaglands.

"Eiropai ir jātur savs solījums par mieru. Domāju, ka tas joprojām ir mūsu savienības galvenais mērķis. Tomēr Eiropa vairs nevar paļauties vien uz šo solījumu, lai iedvesmotu savus iedzīvotājus," saņemot balvu teica ES prezidents Hermans van Rompejs.

Barrozu jau novembrī paziņoja, ka 930 000 eiro lielā balvas prēmija tiks nodota no karadarbības cietušo bērnu vajadzībām. 

Balvas pasniegšanas ceremonijā klāt bija arī virkne Eiropas valstu un valdību vadītāju.

Vairāki politiskie līderi, tajā skaitā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, atteicās ierasties uz šo ceremoniju.