Lielbritānija un Francija apsver iespēju atsaukt no Izraēlas savus vēstniekus, šādi reaģējot uz Telavivas lēmumu izvērst jaunu ebreju kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās palestīniešu teritorijās, pirmdien vēsta laikraksts "Haaretz".
Jau piektdien parādījās ziņas, ka Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdība nolēmusi okupētajās palestīniešu teritorijās uzbūvēt 3000 kolonistu mājokļu, šādi atriebjoties palestīniešu pašpārvaldei par tās vēršanos ANO, kur Palestīnai nule kā ticis piešķirts pieaicinātās valsts statuss.
Lēmums izvērst apbūvi austrumos no Jeruzalemes - tā dēvētajā E1 apgabalā - izsaucis plašu starptautisku nosodījumu no Vašingtonas līdz Briselei. ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns svētdien šo lēmumu nodēvējis par "teju vai nāvīgu triecienu" konflikta atrisināšanas perspektīvām.
"Haaretz" pirmdien vēsta, ka saistībā ar Telavivas plāniem veikt apbūvi E1 apgabalā, kas tiek uzskatīts par "sarkano līniju", Francija un Lielbritānija apsver iespēju atsaukt vēstniekus uz konsultācijām.
"Šoreiz tā nebūs tikai nosodīšana. Pret Izraēlu tiks sperti reāli soļi," laikrakstam apliecināja augsta ranga diplomāts. Kāds cits diplomāts "Haaretz" sacījis, ka "Londona ir sašutusi par E1 apgabala lēmumu".
Lielbritānija un Francija savus plānus koordinē, un tās ir "apspriedušās par ārkārtēju soli - par vēstnieku atsaukšanu no Telavivas uz konsultācijām" - un par to jau ir informējušas Vašingtonu, vēsta laikraksts, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās.
Galīgo lēmumu šo valstu ārlietu ministri pieņems pirmdien, vēsta "Haaretz".
Reģions E1 atrodas starp anektētās Austrumjeruzalemes austrumu robežu un Maaleh Adumimas kolonistu apmetni, un tāpēc tiek uzskatīts par nozīmīgu kā Rietumkrasta kolonizācijas plānos, tā arī sarunās par iespējamām Palestīnas un Izraēlas robežām.
Palestīnieši ir sašutuši par Telavivas plāniem izvērst būvniecību E1 apvidū, jo tādējādi Rietumkrasts faktiski tiek sašķelts divās daļās, palestīniešu teritorijas nošķirtas no Jeruzalemes, bet pati dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanas ideja kļūtu vēl problemātiskāka, nekā tā jau ir tagad.
LETA jau ziņoja, ka ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien atbalstīja pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnai.
No 193 ANO dalībvalstīm par palestīniešu iesniegtās rezolūcijas projektu balsoja 138, bet pret - deviņas valstis. 41 dalībvalsts, tostarp Latvija, balsojumā atturējās.
Pret pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu Palestīnai balsoja Izraēla, ASV, Kanāda, Panama, Čehija un dažas Okeānijas salu valstis.
Līdz šim palestīniešu pašpārvaldei ANO bija novērotājorganizācijas statuss, taču tagad ar ceturtdienas balsojumu tai piešķirts pieaicinātās valsts-novērotājas statuss, kādu bauda arī Vatikāns.
Lai gan palestīnieši joprojām nebauda pilntiesīgas ANO dalībvalsts tiesības, viņiem paveras iespējas pievienoties virknei ANO aģentūru un, iespējams, kļūt arī par Starptautiskās Krimināltiesas locekli.