Skaidros Jasīra Arafāta nāves iemeslu
Francijas, Šveices un Krievijas ekspertu rīcībā nonākuši 2004. gadā mirušā palestīniešu līdera Jasīra Arafāta mirstīgo atlieku paraugi, un tagad triju valstu laboratorijās tie tiks analizēti, lai noskaidrotu, vai ir kāds pamats apgalvojumam, ka J. Arafāts ticis noindēts.
Ekshumācija tika organizēta vakar agri no rīta lielā slepenībā – tajā netika ļauts piedalīties žurnālistiem, bet J. Arafāta atraitne Suha, kura bija jaunās izmeklēšanas galvenā rosinātāja, uz ekshumāciju nemaz nebija ieradusies.
«Viss notika, kā plānots, un jau no rīta kapavieta atkal tika aizzīmogota,» sarunā ar AFP skopi sacījis bijušais palestīniešu izlūkdienesta vadītājs Tavfiks Tiravi, kurš vada J. Arafāta nāves apstākļu izmeklēšanas komisiju. Tomēr Reuters un BBC pēc sarunām ar palestīniešu amatpersonām, kas vēlējušās palikt anonīmas, izdevies noskaidrot ekshumācijas apstākļus. Jāatgādina, ka J. Arafāta mauzolejs, kas atrodas viņa bijušās rezidences teritorijā Jordānas upes Rietumkrasta pilsētā Rāmallā, ir slēgts jau vairāk nekā mēnesi. Lai neviens nespētu ielūkoties, kas notiek mauzoleja teritorijā, ap to bija izkarināti lieli, zili brezenta auduma gabali, kādus bieži izmanto celtniecības darbu laikā. Ekshumācija uzsākta vakarrīt pulksten piecos pēc vietējā laika. Saskaņā ar musulmaņu tradīcijām pie J. Arafāta mirstīgajām atliekām ļauts pieskarties tikai vietējam speciālistam, kurš savāktos paraugus nodevis ārzemju ekspertiem. Sākotnēji bija plānots, ka J. Arafāta mirstīgās atliekas uz kādu laiku tiks pārvietotas uz netālo mošeju, taču darba gaitā secināts, ka paraugus iespējams paņemt tieši no kapavietas. Šā iemesla dēļ darbs pabeigts krietni ātrāk, nekā plānots, turklāt nav bijis nepieciešamības pēc mirstīgo atlieku pārapbedīšanas, ievērojot visus rituālus un atdodot militāro godu mirušajam līderim, – šāda ceremonija iepriekš bija ieplānota.
«Paraugi ir paņemti saskaņā ar visiem noteikumiem, un tagad šie paraugi tiks analizēti. Lai veiktu visas pārbaudes, vēlreiz un vēlreiz pārliecinātos par iegūto rezultātu objektivitāti, būs nepieciešami vairāki mēneši – nedomāju, ka mums būs kādi taustāmi rezultāti agrāk par nākamā gada martu vai aprīlī,» sarunā ar Reuters sacījis Lozannas universitātes slimnīcas pārstāvis Dārsijs Kristens. Tieši universitātes pakļautībā esošajā Radiofizikas institūtā pēc J. Arafāta atraitnes un televīzijas kompānijas Al Jazeera pieprasījuma tika veiktas analīzes, kas uzrādīja, ka mirušā palestīniešu līdera personiskajās mantās ir ļoti liela radioaktīvā polonija210 koncentrācija. Tas ļāvis izteikt aizdomas, ka J. Arafāts noindēts, jo vairāk tādēļ, ka 2004. gadā mediķi tā arī nespēja noteikt, kādēļ viņa veselība tik strauji pasliktinājās un līdz tam enerģiskais līderis burtiski izdzisa mēneša laikā. Ņemot vērā to, ka J. Arafāts mira Francijas teritorijā – vienā no šīs valsts militārajiem hospitāļiem –, bet viņa atraitnei ir Francijas pilsonība, S. Arafātai augustā izdevās panākt, ka Francija oficiāli uzsāk viņa nāves apstākļu izmeklēšanu. Pret to neiebilda arī pašreizējais palestīniešu līderis Mahmūds Abāss, kurš piekrita mirstīgo atlieku ekshumācijai, vien uzstājot, ka pārbaudes nepieciešams veikt dažādās laboratorijās, piesaistot darbam šveiciešu un krievu speciālistus. Vairāki eksperti gan norādījuši, ka, ņemot vēra polonija relatīvi neilgo pussabrukšanas periodu un laiku, kas pagājis kopš J. Arafāta nāves, būs samērā grūti noskaidrot, vai nāves brīdī šā elementa koncentrācija viņa organismā patiešām tik ievērojami pārsniegusi pieļaujamo līmeni, lai būtu iemesls runāt par noindēšanu. «Pat tad, ja pīšļos tiks atrastas polonija pēdas, tas nebūs pierādījums, ka šis elements tur nokļuvis kādu ļaunprātīgu darbību rezultātā,» sarunā ar AFP skaidrojis Francijas Radioloģiskās aizsardzības un kodoldrošības institūta vadītāja vietnieks Žans Renē Žordēns.
Lielākā daļa palestīniešu gan nešaubās, ka viņu līderis ticis noindēts, turklāt ir vairāk nekā pārliecināti, ka to paveikuši Izraēlas slepenie dienesti. Bijušais J. Arafāta līdzgaitnieks Jahja Rabāhs atgādinājis, ka no 2002. gada vidus līdz pat 2004. gada rudenim palestīniešu līderi Izraēlas armija bloķējusi viņa rezidencē – šādā veidā J. Arafāts tika sodīts par nepakļaušanās kampaņas jeb intifadas organizēšanu. J. Rabāhs norādījis, ka ēdienu, dzeramo ūdeni, medikamentus rezidencei piegādājušas visdažādākās organizācijas, kuru vidū bijušas arī izraēliešu organizācijas. «Mūsu spēkos tobrīd nebija kontrolēt visu, kas tiek piegādāts, šajā brīdī izraēlieši vai viņu aģenti varēja piejaukt indi Arafāta ēdienam,» sacījis viņa līdzgaitnieks.
Izraēla, protams, šos pārmetumus noliegusi. Toreizējā premjera Ariela Šarona kancelejas vadītājs Dovs Vaisglass sarunā ar Izraēlas armijas radio skaidrojis, ka A. Šarons nav bijis ieinteresēts J. Arafāta nāvē. «Viņš neuzskatīja, ka no Arafāta likvidēšanas būs kāds labums, bažījoties, ka šādā gadījumā palestīniešu vardarbība varētu vērsties plašumā,» norādījis D. Vaisglass. Izraēlas amatpersonas arī atgādinājušas, ka visi dokumenti, kas attiecas uz J. Arafāta veselības stāvokli, ir Palestīniešu pārvaldes vai J. Arafāta ģimenes locekļu rīcībā, taču nez kādēļ ir noslepenoti. Tāpat tiek atgādināts, ka īsi pēc J. Arafāta nāves 2004. gada 11. novembrī tieši palestīnieši un S. Arafāta bijuši tie, kuri iebilduši pret tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanu, kas varēja palīdzēt noskaidrot viņa nāves cēloni.