Vācijas Pirātu partijai problēmas ar nostājas definēšanu

© Scanpix

Vēl šā gada pavasarī Vācijas Pirātu partija varēja lepoties ar 13% vēlētāju atbalstu un tika uzskatīta par trešo ietekmīgāko politisko spēku valstī.

Taču pašlaik partijas reitings krities līdz 4% atzīmei, kas nozīmē, ka pēc desmit mēnešiem gaidāmajās parlamenta vēlēšanās tā var nepārvarēt 5% barjeru, kas nepieciešams iekļūšanai Bundestāgā. Pirātu partijas galvenais mīnuss ir nespēja skaidri definēt savu nostāju daudzos vēlētājiem svarīgos jautājumos – to apliecināja arī pagājušās nedēļas nogalē Bohumā notikusī partijas konference, kurā, pateicoties Pirātu partijas propagandētajai «tiešajai demokrātijai», bija daudz viedokļu, diskusiju un strīdu, bet maz konkrētu lēmumu.

Atšķirībā no citām politiskajām partijām, kuru lielajos saietos piedalās delegāti no reģionālajām nodaļām, Pirātu partija izvēlējusies citu ceļu – tās konferencē drīkstēja piedalīties ikviens partijas biedrs. No nepilniem 35 000 pirātu (šis skaitlis, starp citu, nozīmē, ka partija ir lielākā no tām, kas pašlaik nav pārstāvēta Bundestāgā, un septītā lielākā Vācijā) šo iespēju izmantojuši aptuveni 2000 cilvēku, ar ko bijis pilnīgi pietiekami, lai konference izvērstos haosā, raksta Reuters. Par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem izteikties vēlējies teju vai ikviens, pie mikrofoniem veidojušās desmitiem metru garas rindas, un tikai svētdienas priekšpusdienā, kad konferences rīkotāji konstatējuši, ka nonākuši iespaidīgā laika trūkumā, debašu laiks beidzot ierobežots, bet vēlāk daļa mikrofonu izslēgti. Tomēr no vairāk nekā 700 jautājumiem, kas bija iekļauti konferences darba kārtībā, tās dalībnieki paspējuši apspriest ne vairāk par pusi, turklāt tikai dažos nonākuši pie kopsaucēja. Deutsche Welle norāda, ka tas saglabās situāciju, kad partijas amatpersonām, atbildot uz jautājumiem, piemēram, par eiro zonas krīzi vai pieaugošo nabadzību gados veco Vācijas iedzīvotāju vidū, nāksies izmantot tik ierasto frāzi: «Mums vēl nav izstrādāts viedoklis šajā jautājumā.»

Spriežot pēc tiem partijas programmas punktiem, par kuriem tomēr panākta vienošanās, rodas iespaids, ka Pirātu partija gatavojas spēlēt kreiso spēku lauciņā, vēsta Deutsche Welle. Tā mudinājusi Vācijas varas iestādes ne tikai noteikt minimālo darba algu, bet arī garantētu zemāko ienākumu līmeni – minimālo summu, ko ik mēnesi saņemtu katrs iedzīvotājs, neatkarīgi no tā, vai viņš strādā vai nestrādā, saņem pensiju vai bezdarbnieku pabalstu. Konferencē atbalstīta arī plašāka Eiropas integrācija, atteikšanās no kodolenerģijas trīs gadu laikā un lielāka patērētāju tiesību aizstāvība. Pēc spraigām debatēm noraidīts gan priekšlikums, ka likumdošanas ceļā nepieciešams garantēt darbu ikvienam Vācijas iedzīvotājam, gan ideja atbalstīt politiku, kas vērsta tikai uz ekonomikas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Partijas līderis Bernds Šlēmers sarunā ar Reuters norādīja, ka partijas ekonomiskā politika esot samērā līdzīga Zaļo partijas politikai, lai arī tajā ir atsevišķi liberālie elementi.

Kā viens no retajiem pozitīvajiem konferences iznākumiem, šķiet, vērtējams tas, ka tās vadībai izdevies atrisināt savstarpējās domstarpības. Deutsche Welle atgādina, ka neilgi pirms konferences par savu demisiju negaidīti paziņoja divi partijas nacionālās komitejas locekļi, bet B. Šlēmers publiski un asi kritizēja vairākus savus kolēģus partijas vadībā. Konferencē līderis ne tikai atzina, ka ir pārsteidzies, bet arī publiski atvainojies tiem, kurus viņa izteikumi varētu būs aizskāruši. «Ir pienācis laiks saprast, ka mēs vēlamies kopīgi darboties politikā, neaizskarot, neizrādot necieņu, neignorējot viens otru. Arī es esmu pieļāvis kļūdas un izmantošu gadījumu, lai par tām atvainotos,» B. Šlēmera sacīto citē Deutsche Welle. Savukārt partijas politiskais direktors Johans Ponaders piebildis, ka uzvarētājs ne vienmēr ir tas, kurš visskaļāk bļaustās vai izdomā visaizskarošākos apvainojumus.

Līdz ar to šķiet, ka iekšējais konflikts ir izsmelts, bet tas arī viss – uz daudziem jautājumiem atbildes nav saņemtas, bet atsevišķi konferencē izskanējušie ierosinājumi, kurus atbalstījuši desmitiem dalībnieku, likuši akreditētajiem žurnālistiem, politologiem un sociologiem neticīgi šūpot galvas. Pirmām kārtām runa ir par tā dēvēto tiešās demokrātijas principu, kura ieviešana ļautu ikvienam valsts pilsonim personīgi piedalīties likumprojektu izstrādāšanā un apspriešanā un, protams, balsot par tiem. Lielākā daļa konferences dalībnieku gan pauduši gandarījumu par notikušo pasākumu. «Mēs joprojām esam jauna partija, ir daudzas lietas, ko mēs vienkārši neesam paspējuši apspriest,» sarunā ar Reuters norādījis 58 gadus vecais skolotājs Rolfs Šūmers. Viņam pilnībā piekrīt partijas līderis B. Šlēmers, kurš norādījis, ka konferences galvenais panākums ir tas, ka tās laikā izdevies paplašināt partijas platformu. Sarunā ar Deutsche Welle viņš izteicies, ka diskusijas starp partijas biedriem turpināsies, izmantojot internetu, un līdz nākamajai konferencei, kas notiks 2013. gada maijā, pozīcijas, iespējams, izdosies saskaņot.

Eksperti gan norāda, ka līdz nākamā gada maijam var būt par vēlu – partijai jācenšas jau tagad, pirms gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām Hesenē, Bavārijā un Lejassaksijā mobilizēt savus vēlētājus, pretējā gadījumā ir liels risks, ka tie nobalsos par citām partijām. «Mani māc lielas šaubas, vai viņiem izdosies pārvarēt 5% barjeru, lai iekļūtu Bundestāgā,» sarunā ar Reuters norādījis socioloģisko pētījumu kompānijas Emnid vadošais darbinieks Klauss Peters Šepners. Līdzīgās domās ir viņa kolēģis no kompānijas Forsa Manfrēds Gelners, kurš prognozējis, ka tie vēlētāji, kuri savulaik balsoja par Pirātu partiju, nākamajās vēlēšanās varētu atturēties vai atdot savas balsis kādai citai partijai, kas pietiekami asi un pārliecinoši kritizē tradicionālās valdošās elites politisko kursu. Izskatās, ka to apzinās arī Pirātu partijas līderi, kuri konferencē veltīja ne mazums laika uzbrukumiem gan valdošajiem konservatīvajiem, gan kreisā spārna pārstāvjiem, ar kuriem viņu programma ir samērā līdzīga. Piemēram, J. Ponaders nodēvējis kancleres Angelas Merkeles politikas stilu par «bezkrāsainu» un asi kritizējis sociāldemokrātu līderi Pēru Šteinbriku par dāsnu atlīdzību saņemšanu par lekciju lasīšanu. J. Ponaders arī paziņojis, ka valdošā Kristīgi demokrātiskā partija pašlaik «flirtējot» ar zaļajiem, bet pēc nākamā gada vēlēšanām varētu veidot koalīciju ar zaļajiem un pat sociāldemokrātiem. Pēc J. Ponadera domām, šāda koalīcija Vāciju var novest pie politiskā strupceļa. «Tieši šā iemesla dēļ mums arī ir nepieciešama Pirātu partija,» viņš patētiski paziņojis.

Reuters atgādina, ka Vācijas Pirātu partija tika dibināta 2006. gadā un sagādāja sensāciju pagājušā gada septembrī, iegūstot 9% balsu Berlīnes pilsētas asamblejas vēlēšanās. Kopš tā laika tai izdevies sekmīgs starts vēl vairāku federālo zemju vēlēšanās – partija ir pārstāvēta Zāras, ŠlēzvigasHolšteinas un ZiemeļreinasVestfālenes parlamentos. Līdz pat šā gada pavasarim Pirātu partijas reitings un biedru skaits samērā strauji pieauga, taču pēdējo mēnešu laikā vērojams pilnīgi pretējs process.

Svarīgākais