Pirmo reizi kopš 1973. gada okupētajās Golānas augstienēs dislocētie Izraēlas spēki bijuši spiesti raidīt brīdinājuma šāvienu Sīrijas virzienā.
Tas noticis pēc tam, kad Sīrijas armijas un nemiernieku kauju laikā, visticamāk, nejauši, apšaudītas Izraēlas karavīru pozīcijas Golānas augstienēs. Izraēlas ieraušana Sīrijas konfliktā nav izdevīga nedz pašai Izraēlai, nedz Sīrijas valdībai, tādēļ pastāv aizdomas, ka Izraēlas teritoriju apšaudījuši Sīrijas nemiernieki.
Kopš novembra sākuma Golānas augstienēs eksplodējuši jau vairāki lādiņi, kas izšauti no Sīrijas teritorijas. Svētdien Izraēla atbildēja, izšaujot uz Sīrijas pusi vadāmo raķeti Tammuz jeb Spike, kas nekādus postījumus Sīrijas teritorijā gan nav nodarījusi – Izraēla neslēpj, ka tas bijis tikai brīdinājuma šāviens. Izraēlas amatpersonas uzsvērušas, ka saprotot, ka pie Golānas augstienēm notiekot kaujas un lādiņi Izraēlas teritorijā, visticamāk, ielidojuši nejauši, taču uzsvērušas, ka par atbildīgiem uzskatot Sīrijas oficiālās varasiestādes, kurām jārēķinās ar iespējamām sekām. «Izraēla ir gatava jebkurai notikumu attīstībai,» Reuters citē premjera Benjamina Netanjahu sacīto, savukārt aizsardzības ministrs Ehuds Baraks piebildis, ka nepieciešamības gadījumā Sīrija «saņems nopietnāku atbildi».
Tāpat Izraēla apsūdzējusi Sīriju, ka tā demilitarizētajā zonā ievedusi savus tankus. ANO (tās kontingents aptuveni 1000 vīru sastāvā kopš 1981. gadā patrulē augstienēs) pagaidām nav sniegusi savu vērtējumu notiekošajam, organizācijas ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns tikai mudinājis abas puses izvairīties no eskalācijas, vēsta Euronews.
Telavivas Nacionālās drošības izpētes institūta analītiķis Jiftahs Šapirs sarunā ar AP uzsvēris, ka nedz Izraēla, nedz Sīrija nav ieinteresētas, lai sāktos plašāks konflikts starp abu valstu bruņotajiem spēkiem. «Izraēlā neviens nevēlas karu ar Sīriju, pat nevēlas jaukties tās iekšējās lietās. Vienīgais, kas mūs satrauc, ir mūsu drošība, tādēļ mēs liekam saprast – esiet piesardzīgi,» viņš sacījis. Reuters atgādina, ka Izraēla ar dalītām jūtām uztver notiekošo Sīrijā – no vienas puses, B. Asada režīms allaž sniedzis atbalstu tādiem Izraēlai naidīgiem grupējumiem kā Hezbollāh un (līdz nesenam laikam) HAMĀS. No otras puses – situācija abu valstu pierobežā viņa valdīšanas gados vienmēr bijusi mierīga, bet nav zināms, kādi spēki Sīrijā pie varas nāks pēc iespējamās B. Asada gāšanas un kāda būs to attieksme pret Izraēlu. «Pagaidām notiekošais Sīrijā ir Sīrijas problēma, taču tā var kļūt arī par mūsu problēmu,» izteicies Izraēlas armijas komandieris Benijs Gancs.