Demokrātiem izdevies saglabāt kontroli pār Senātu, bet republikāņi savās rokās noturējuši Pārstāvju palātu, liecina līdzšinējie vēlēšanu rezultāti, ļaujot secināt, ka jau tā sašķeltajā Kongresā vēl vairāk nostiprināsies abu partiju nometnes.
Republikāņu pūliņi atgūt kontroli pār Senātu cietuši fiasko, jo viņiem nav izdevies iegūt vairākas kārotās senatoru vietas, tikmēr demokrāti savu pārstāvniecību Kongresa augšpalātā palielinājuši par trim vietām.
Līdz šim demokrātiem Senātā bija 53 vietas, bet republikāņus pārstāvēja 47 senatori.
Visnozīmīgākās pārmaiņas sagādājuši Masačūsetsas vēlētāji, kuri saskaņā ar televīzijas kanālu prognozēm senatora amatā ievēlējuši demokrātu politiķi Elizabetu Vorenu, kura stāsies līdzšinējā Masačūsetsas senatora Skota Brauna vietā.
Lai gan lielākā uzmanība otrdienas vēlēšanu sakarā pievērsta cīņai par Balto namu, arī Kongresa vēlēšanu iznākums ir ārkārtīgi svarīgs ASV turpmākajā politikā.
Eksperti vēlēšanu rezultātus gaidīja ar cerību, ka tie palīdzēs izkļūt no pašreizējā strupceļa, taču par spīti vēlētāju neapmierinātībai ar līdzšinējo Kongresu, kas nekā nedara un nespēj pieņemt likumus pat tādos svarīgos jautājumos kā nodokļi, šķiet, ka nozīmīgas pārmaiņas nav gaidāmas.
Bija jau sagaidāms, ka republikāņiem izdosies saglabāt kontroli pār Pārstāvju palātu, jo demokrātiem vajadzētu atgūt 25 vietas, lai tie varētu mainīt spēku samēru Pārstāvju palātā sev par labu.
Tikmēr cīņā par kontroli Senātā pirmo zaudējumu republikāņi piedzīvoja Menā, kur neatkarīgais politiķis bijušais gubernators Anguss Kings saskaņā ar pašreizējiem datiem, visticamāk, stāsies republikāņu politiķes Olimpijas Snovas vietā. Paredzams, ka Kings Senātā sadarbosies ar demokrātiem.
Kā liecina telekanālu aplēses, republikāņi zaudējuši senatoru vietas arī Konektikutā un Indiānā.
Otrdien tika pārvēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, kuru pilnvaru termiņš ir tikai divi gadi, bet Senātā tiks nomainīta tikai trešdaļa tā sastāva, jo senatori tiek ievēlēti uz sešiem gadiem.
23 no senatoru vietām, par kurām notika cīņa, šobrīd aizņem demokrāti, bet republikāņi - desmit.
Lai iegūtu vairākumu Kongresa augšnamā, republikāņiem bija jāatkaro demokrātiem vismaz četras vietas, pie nosacījuma, ja viņi saglabā arī visas desmit līdzšinējās.
Kā atzina Pārstāvju palātas spīkers republikāņu politiķis Džons Bēners, fakts, ka Republikāņu partijai ir izdevies noturēt kontroli pār Kongresa apakšnamu, liecina, ka ASV vēlētāji "skaidri norādīja - netiek dots mandāts nodokļu palielināšanai".
Tomēr viņš solīja sastrādāties ar visiem Kongresa locekļiem, lai panāktu vienošanos par fiskālajiem jautājumiem.
Eksperti brīdina, ka gadījumā, ja Kongresā saglabāsies strupceļa situācija, janvārī valstij draud fiskālā katastrofa.
Ja Kongresam neizdosies vienoties par budžeta izdevumu samazināšanu, no 1.janvāra spēkā stātos vērienīga budžeta samazināšana un nodokļu palielināšana.