ASV Kongresā prognozē status quo saglabāšanos

Visticamāk, arī pēc šodienas vēlēšanām spēku samērs ASV Kongresā paliks līdzšinējais – republikāņi turpinās kontrolēt Pārstāvju palātu, bet demokrāti saglabās savu vairākumu Senātā, liecina pirms balsošanas veiktie socioloģisko aptauju rezultāti.

Šāds rezultāts tiek prognozēts, neraugoties uz to, ka amerikāņi ir ļoti neapmierināti ar pašreizējā Kongresa darbu, piemēram, augustā to atzinīgi vērtēja tikai 10% aptaujāto.

ASV prezidenta vēlēšanu dienā tradicionāli notiek arī Kongresa vēlēšanas – tiek pārvēlēti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa no 100 senatoriem. Pašreizējais Kongresa sastāvs tiek vērtēts kā viens no vismazāk produktīvākajiem un pat destruktīvākajiem pēdējās desmitgadēs. Divu gadu laikā tam izdevies vienoties tikai par 196 likumprojektiem, turklāt daži no tiem attiekušies uz tik vienkāršām lietām, kā pasta nodaļu pārdēvēšana vai jaunu Smitsona institūta valdes locekļu iecelšana, atgādina AP. Ziņu aģentūra norāda, ka pat prezidenta Džordža Buša jaunākā prezidentūras pēdējos divos gados Kongress spējis pieņemt 460 likumu. Sīkumaina savas partijas pozīciju un principu aizstāvēšana, kompromisu nemeklēšana, savstarpēji apvainojumi un strīdi – tās ir lietas, kas vislabāk raksturo pašreizējo Kongresu. Rezultātā Kongress pat nav spējis pieņemt lēmumus, kas nodrošina valsts aparāta darbu, bet tā pagājušā gada bezjēdzīgie ķīviņi par valsts parāda pieļaujamo apjomu noveda pie tā, ka tika samazināts ASV kredītreitings. Gallup veiktā aptauja augustā liecināja, ka kongresmeņu darbu atbalsta tikai 10% amerikāņu, kas lika republikāņu kongresmenim Džonam Makkeinam ar rūgtu ironiju paziņot, ka šo atbalstītāju vidū ir tikai tie, kuri Kongresā pelna naudu, un viņu tuvākie radinieki.

Teorētiski demokrātiskā sistēma dod vēlētājiem tiesības sodīt politiķus, kas nav attaisnojuši viņu cerības, taču viena no amerikāņu tradīcijām ir tā, ka kongresmeņi, kuri reiz ievēlēti šajā amatā, visbiežāk tajā arī tiek pārvēlēti, ja vien neiekļūst kādā skandālā vai neizlemj beigt politiķu karjeru. Kaut kas līdzīgs prognozējams arī šajās vēlēšanās, kas gan ir pārpilnas ar lokāla mēroga intrigām, taču nacionālā mērogā nekādas būtiskas izmaiņas Kongresa sastāvā nesola – ja vien republikāņiem neizdosies pārņemt savā kontrolē Senātu, kas pagaidām izskatās maz ticami.

Pārstāvju palātā republikāņiem pašlaik ir samērā drošs pārsvars pār demokrātiem (240 balsu pret 190, vēl piecas vietas ir vakantas), un, tiek prognozēts, ka tas, ja arī saruks, tad tikai nedaudz. «Demokrātiem, iespējams, izdosies atkarot kādas desmit vietas, taču ne jau 25,» norāda Reuters. Atgādinot par jau pieminētajām tradīcijām un to, ka ASV daudzos vēlēšanu apgabalos gadiem ilgi pieņemts atbalstīt vai nu republikāņus, vai demokrātus, aģentūra norāda, ka īsta cīņa notiek tikai par aptuveni 60 Pārstāvju palātas locekļu vietām – pārējos apgabalos uzvarētāju ar 99% pārliecību var nosaukt jau tagad.

Krietni lielāka intriga ir Senātā (pašlaik tur balsu samērs ir 53 pret 47 par labu demokrātiem), kur republikāņiem teorētiski pastāv iespēja iegūt ja ne vairākumu, tad neizšķirtu (ja balsis Senātā sadalīsies 50–50, kļūs divtik svarīgi, kuras partijas pārstāvis uzvarējis prezidenta vēlēšanās, jo tieši viceprezidentam šādā gadījumā pieder izšķirošā balss). AP norāda, ka demokrāti pirms šīm vēlēšanām bija samērā sarežģītā situācijā – no 33 mandātiem, par kuriem pašlaik notiek cīņa, 21 piederēja tieši šīs partijas pārstāvjiem, bet vēl divi neatkarīgajiem deputātiem, kuri balsojumos parasti nostājas demokrātu pusē. «Izskatās, ka demokrātiem klāsies krietni labāk, nekā šķita vēl pirms gada. Šīs vēlēšanas varēja izrādīties īsta katastrofa Senāta demokrātiem, bet nu šķiet, ka viņiem viss beigsies veiksmīgāk,» sarunā ar Reuters norādījis Virdžīnijas universitātes Politikas centra vadītājs Lerijs Sabato. Pēc viņa domām, republikāņi savu iespēju pārņemt kontroli pār Senātu, visticamāk, palaidīs garām, lai gan pastāv iespēja, ka pēc vēlēšanām abām partijām būs vienāds senatoru skaits. Līdzīgu prognozi izteikusi Rothenberg Political Report, pēc kuras aplēsēm, maksimums, uz ko var cerēt republikāņi, ir papildu trīs vietas Senātā. Reuters norāda, ka partijai nācis par ļaunu Menas senatores Olimpijas Snovas lēmums beigt politisko karjeru un Misūri senatora Toda Eikina nepārdomātie izteikumi par «leģitīmu izvarošanu» – pastāv ļoti liels risks, ka republikāņi zaudēs šīs līdz šim drošās vietas Senātā.