Prezidenta un Kongresa vēlēšanu diena ASV tradicionāli tiek izmantota arī tam, lai dotu iespēju iedzīvotājiem nobalsot par dažādām varas iestāžu vai aktīvistu grupu iniciatīvām – gan štatu, gan atsevišķu municipalitāšu līmenī. Šogad 37 štatos notiks 174 tautas balsojumi.
Marihuāna un viendzimuma laulības
Laikraksts Christian Science Monitor norāda, ka par marihuānas lietošanu pavisam tiks balsots sešās ASV pavalstīs. Trijos no šiem štatiem – Masačūsetsā, Montānā un Ārkanzasā – vēlētāji lems par to, vai atļaut marihuānas izmantošanu ārstnieciskos nolūkos. Jāatgādina, ka šī prakse jau ir samērā izplatīta un, uzrādot ārsta recepti, cilvēkiem iespējams pierādīt, ka viņi zālīti smēķē pilnīgi legāli. Taču vēl trijās pavalstīs – Kolorādo, Oregonā un Vašingtona štatā – notiks balsojumi par pilnīgu marihuānas legalizāciju. Ja vēlētāji šīs iniciatīvas atbalstīs (un socioloģiskās aptaujas liecina, ka Kolorādo un Vašingtonā tas ir ļoti iespējami), marihuānu būs atļauts lietot arī izklaides nolūkos, gluži kā Amsterdamā, turklāt šis balsojums varētu dot spēcīgu impulsu zālītes legalizācijai visas valsts līmenī.
Uz to sarunā ar Christian Science Monitor norādījusi narkotiku apkarošanas likumdošanas pētniece Rozālija Pekula. Viņa atgādinājusi, ka federālās varas iestādes nav uzspiedušas štatiem marihuānas lietošanas aizliegumu – tikai pēc tam, kad tas tika noteikts daudzās pavalstīs, attiecīgs aizliegums 1937. gadā tika iekļauts arī federālajā likumdošanā.
Četros štatos vēlētājiem tādā vai citādā formā būs jāpauž sava attieksme pret viendzimuma laulībām. Menas štats var kļūt par pirmo, kurā tās tiek legalizētas, tieši pateicoties šādam tautas balsojumam – Critical Insights nesen veiktā aptauja liecina, ka iniciatīvu atbalsta 57% štata iedzīvotāju. Vašingtona un Mērilendas štatos vēlētājiem lūgts apstiprināt vietējo likumdošanas sapulču jau pieņemtos lēmumus par viendzimuma laulību legalizēšanu (izskatās, ka šai idejai ir pietiekams atbalsts), bet Minesotā, gluži otrādi, rosināts štata konstitūcijā veikt grozījumus, saskaņā ar kuriem laulības tiek definētas tikai un vienīgi kā savienība starp vīrieti un sievieti. «Šis būs pirmais pārbaudījums idejai pēc tam, kad prezidents Baraks Obama pirmoreiz pauda skaidru atbalstu viendzimuma laulībām, un aptaujas liecina, ka sabiedrības atbalsts tām ir palielinājies,» sacījis politologs Džons Makglennons.
Obamacare un nāvessodi
Četros ASV štatos vēlētāju ziņā nodota lemšana par B. Obamas izstrādāto un ļoti pretrunīgi vērtēto veselības aizsardzības reformu, kas ieguvusi nosaukumu Obamacare. Alabamas, Floridas, Vaiomingas un Montānas štatu vēlētājiem būs jābalso par ierosinājumu, kas dod atsevišķām personām vai juridiskām kompānijām tiesības neievērot šo likumu. CNN atgādina, ka pirms diviem gadiem šāda ideja tika atbalstīta referendumos Arizonā un Oklahomā, un kopš tā laika šķēpus par to, cik šāds referendums ir likumīgs, bet tā rezultāti saistoši, lauž federālie un štatu juristi. «Šie likumi sola vairāk nekā spēj dot. Vienīgais reālais ieguvums, ja tie tiks atbalstīti – štatu valdībām rokās būs lielāki trumpji, tiesās apstrīdot federālo veselības aizsardzības likumu,» sarunā ar CNN norādījis Džordža Vašingtona juridiskās skolas profesors Džonatans Tērlijs. Jāpiebilst, ka štatu varas iestādes par Obamacare patiešām nav sajūsmā, jo tas lielu daļu izdevumu par veselības aizsardzību pārliek tieši uz pavalstīm.
Tradicionāli visvairāk balsojumu (13) notiks Kalifornijas štatā, kurā, ļoti iespējams, tiks atcelts nāvessods, to aizstājot ar mūža ieslodzījumu bez atbrīvošanas tiesībām. Interesanti, ka šīs idejas piekritēji priekšvēlēšanu kampaņas laikā galvenokārt apelējuši nevis pie humāniem, bet gan ekonomiskiem apsvērumiem. Kopš 1978. gada, kad Kalifornijā tika ieviests nāvessods, tas izpildīts tikai 13 cilvēkiem, vēl 56 cilvēki, kuriem piespriests nāvessods, miruši dabīgā nāvē, bet aptuveni 700 cilvēku gaida uz nāvessoda izpildi. «Kalifornija ir iztērējusi 4 miljardus dolāru, lai ieviestu nāvessodu. 4 miljardi dolāru uz 13 cilvēkiem – tam nav nekādas ekonomiskas jēgas,» sarunā ar CBS News uzsvēris viens no nāvessoda atcelšanas aktīvistiem, Sakramento advokāts Donalds Hellers.
Augstāki nodokļi
Ar lielu nepacietību 6. novembri gaida arī Kalifornijas izglītības sistēmas darbinieki un štata nabadzīgākie iedzīvotāji. Ja referendumā netiks atbalstīts gubernatora Džerija Brauna ierosinājums par vienreizēju ienākuma nodokļa paaugstināšanu un pārdošanas nodokļa paaugstināšanu, štata budžetā var pietrūkt naudas sociāliem mērķiem un izglītībai. «Es pat nezinu, kas notiks, ja šī ideja netiks atbalstīta. Kalifornijas pārvadīšana tad kļūs par īstu murgu,» uzskata Kalifornijas štata universitātes politoloģe Bārbara O’Konnora. Cita balsojuma rezultāti Losandželosā tiek gaidīti ne tik daudz ar ieinteresētību, kā ziņkārību – runa ir par likumu, kas noteiktu, ka pornogrāfisko filmu aktieriem filmēšanās laikā obligāti jāizmanto prezervatīvi.
Masačūsetsas štatā paredzēts balsojums, kas dotu iespēju ārstiem palīdzēt aiziet no dzīves nedziedināmi slimiem pacientiem. 1994. gadā šāds eitanāzijas likums jau tika pieņemts referendumā Oregonā, bet vēlāk noraidīts tautas balsojumos Mičiganā un Kalifornijā. Savukārt Floridas štatā, iespējams, tiks padarīta stingrāka abortu veikšanas likumdošana. Ja ierosinājumu, kas nodots balsošanai, atbalstīs lielākā daļa vēlētāju, tiks aizliegts izmantot nodokļu maksātāju naudu abortu veikšanai. Kā skaidro The New York Times, tas nozīmē, ka lielākajai daļai valsts sektorā nodarbināto abortu veikšana netiks segta ar viņu veselības apdrošināšanas polisēm.
Nebraskā un Vaiomingā tautas nobalsošanai nodots likumprojekts, kas paplašina vietējo iedzīvotāju tiesības brīvi medīt un likt slazdus, savukārt Ziemeļdakotā tiks balsots par stingrākiem sodiem tiem, kuri nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem. No pagātnes mantojuma vēlas atbrīvoties Alabama, kur iedzīvotāji balsos par konstitūcijas panta, kurā noteikta rasu segregācija skolās, grozīšanu. Arizonas vēlētājiem būs jābalso par Lielā Kanjona un to ieskaujošā nacionālā parka, kas ir federālās valdības īpašumā, pārņemšanu štata pārvaldījumā.