ASV militārās transportlidmašīnas ceturtdien Ņujorkā nogādājušas desmitiem smago kravas automašīnu un speciālistus, lai palīdzētu atjaunot elektroenerģijas padevi pēc viesuļvētras "Sendija".
Kravas lidmašīnu "C-5" un "C-17" iesaistīšana ir daļa no plašākiem armijas centieniem palīdzēt vietējām pašvaldībām, kas cīnās ar postošās vētras sekām.
Nacionālā gvarde paziņoja, ka tās karavīri pēdējo divu dienu laikā izglābuši aptuveni 2000 savās applūdušajās mājās iesprostotus iedzīvotājus Ņūdžersijā, izmantojot kravas automašīnas, laivas un helikopterus.
ASV transporta pavēlniecība, kas parasti nodarbojas ar karavīru apgādi un barošanu kaujas laukā, ceturtdien uz Ņujorku nosūtījusi 55 kravas automašīnas ar 1,5 miljoniem porciju ēdiena un vēl gatavi nosūtīšanai ir 1,3 miljoni porciju.
Lai palīdzētu salabot vētrā cietušās spēkstacijas, piecas kravas lidmašīnas "C-5" un 12 "C-17" uzņēmušas vairāk nekā 60 transportlīdzekļus un 10 cilvēku lielu civilo speciālistu vienību Kalifornijā, lai nogādātu viņus pāri visai valstij Nacionālās gvardes bāzē Ņūbērgā aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļiem no vētrā cietušās Ņujorkas.
Teju 10 000 Nacionālās gvardes karavīru nosūtīti uz vētrā cietušo ASV austrumu piekrasti, piegādājot ģeneratorus un sūkņus appludinātajām piekrastes apdzīvotajām vietām, kā arī glābjot autovadītājus Rietumvirdžīnijas kalnos, kur uzsnidzis daudz sniega.
Savukārt ASV karaflote trešdien likusi trim desantkuģiem doties uz Ņūdžersijas piekrasti, ja vietējām varasiestādēm būs nepieciešama palīdzība ar evakuāciju.
Tikmēr "Sendijas" upuru skaits ASV ceturtdien pieaudzis līdz 92 cilvēkiem.
Ņujorkā stihijā dzīvību zaudējuši vismaz 40 cilvēki, un varasiestādes bažījas, ka bojāgājušo skaits vēl varētu pieaugt.
Kopumā 15 vētras skartajos štatos apstiprināti vismaz 92 ar dabas stihiju saistīti nāves gadījumi.
Daudzās pavalstīs degvielas trūkuma dēļ izveidojušās garas rindas pie degvielas uzpildes stacijām.
Ekonomisti lēš, ka postošās stihijas nodarītie zaudējumi ASV varētu sasniegt 50 miljardus dolāru.
Ņujorkā bez elektroenerģijas piegādes joprojām ir aptuveni 650 000 cilvēku, un enerģētikas uzņēmums "Con-Edison" pavēstījis, ka pilsētniekiem uz elektrības piegādes pilnīgu atjaunošanu nāksies gaidīt līdz 11.novembrim.
Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs paziņojis, ka pilsētas varasiestādes uzsāks pārtikas un ūdens dalīšanu un ka uz augstceltnēm, lai sniegtu palīdzību gados vecākajiem iedzīvotājiem, tikšot nosūtīti policisti un nacionālās gvardes karavīri.
Šķiet, ka vissmagāk no vētras cietusi tieši Ņūdžersija, kuru trešdien apmeklēja prezidents Baraks Obama.
Ņūdžersijā bez elektrības ir vēl aptuveni 1,8 miljoni cilvēku, un pēc vētras kritisks kļuvis degvielas trūkums.
Aptuveni puse benzīna uzpildes staciju Ņūdžersijā un Ņujorkas apkārtnē ir slēgtas vai nu elektroenerģijas, vai nu degvielas trūkuma dēļ.
Tikmēr Ņujorkā sākuši kursēt pirmie metro vilcieni.
Lai gan Ņujorkas metro daļēji atsācis savu darbu, pilsēta joprojām ir faktiski sašķelta uz pusēm un liela daļa no Manhetenas zemākajiem rajoniem joprojām ir applūduši un bez elektroenerģijas piegādes.
Pilsētas varasiestādes paziņojušas, ka ceturtdien un piektdien metro varēs izmantot bez maksas, lai tādējādi mazinātu satiksmes sastrēgumus, taču kustība apakšzemes dzelzceļa līnijās starp Manhetenu un Bruklinu joprojām ir traucēta.
"Con Edison" sola, ka 200 000 patērētāju Manhetenā, kuriem pēc sprādziena apakšstacijā pārtraukta elektrības piegāde, var cerēt uz tās atjaunošanu līdz sestdienai.
Taču saņemti ziņojumi par 100 000 gadījumu, kad elektropārvades līnijas sarāvuši izgāztie koki vai citi vētras nesti priekšmeti, tāpēc pilnīga elektroenerģijas padeves atjaunošana būs gaidāma ilgāk.
Daļa vētras upuru gājuši bojā no elektriskās strāvas triecieniem appludinātajos pagrabos. Pieaug to cilvēku skaits, kurus nosmacējusi tvana gāze, ko izdala dīzeļdegvielas ģeneratori, kas tikuši iedarbināti elektroenerģijas piegādes atjaunošanai.