Itālijas parlamenta apakšpalāta atbalstījusi stingrāku korupcijas novēršanas likumu balsojumā, kuru premjerministrs Mario Monti bija izsludinājis par uzticības balsojumu savai valdībai. Oktobra vidū likumprojektu, par kura nepieciešamību pēc virknes korupcijas skandālu vairākos Itālijas reģionos daudz runājuši visu Itālijas politisko partiju pārstāvji, jau atbalstīja Senāts.
Reuters vēsta, ka saskaņā ar jauno likumu tiks palielināti cietumsodi amatpersonām, kuras atzīs par vainīgām kukuļņemšanā, dienesta stāvokļa un savas politiskās ietekmes izmantošanā, tiks pastiprināti sodi arī par korupciju privātajā sektorā. Notiesātajām amatpersonām, kurām sods būs stājies spēkā (tātad pēc Itālijā diezgan ilgstošās apelācijas sūdzību izskatīšanas), tiks aizliegts turpmāk ieņemt amatus valsts pārvaldē, savukārt vietējām un reģionālajām administrācijām uzdots izstrādāt un ik gadu atjaunot korupcijas apkarošanas plānus. Lai mazinātu augsni korupcijai, turpmāk vietējām un reģionālajām administrācijām būs jāpublisko savi budžeti un noslēgto līgumu izmaksas. Likumprojekts arī garantē anonimitāti cilvēkiem, kuri ziņo par korupciju, kā arī paplašina pašu korupcijas jēdzienu. Likumu atbalstījuši 460 parlamenta deputātu, bet pret to balsojuši tikai 76. Turklāt Ziemeļu līga, kas balsoja pret, paziņojusi, ka atbalsta cīņu pret korupciju, taču principiāli turpina balsot pret visiem M. Monti ierosinājumiem, jo neatbalsta šo valdību.
Tiesa, M. Monti valdība šo likumprojektu ir tikai mazliet pilnveidojusi – parlamentā tas tika iesniegts vēl pirms diviem gadiem, taču domstarpības partiju starpā neļāva ķerties pie tā izskatīšanas. Tomēr pēdējo mēnešu skandāli likuši M. Monti valdībai izvirzīt korupcijas apkarošanu par vienu no galvenajām prioritātēm. Reuters atgādina, ka kopš vasaras desmitiem amatpersonu pieķertas dienesta stāvokļa izmantošanā un līdzekļu izlaupīšanā, valdībai pat nācies pieņemt bezprecedenta lēmumu, no amatiem atstādinot pilnīgi visus Redžio Kalabrijas pilsētas valdības locekļus, kuri bijuši saistīti ar organizētās noziedzības grupējumiem. Korupcijas skandāli uzliesmojuši visā valstī – gan bagātajā Lombardijā, gan Lācio apgabalā, gan nabadzīgajā Sicīlijā. Itālijas Valsts kontroles atzinums liecina, ka ik gadu korupcijai aizplūst aptuveni 60 miljardi eiro, Eiropas Komisijas pētījumā norādīts, ka gada laikā kukuļi amatpersonām tiek piedāvāti aptuveni 4,5 miljonus reižu, bet Transparency International vēsta, ka 87% itāliešu uzskata korupciju par vienu no nopietnākajām valsts problēmām. «Itālijas kriminālkodekss ir rakstīts pagājušā gadsimta sākumā, bet korupcijas likumi – trīsdesmitajos gados. Ar instrumentiem, kas bija pieejami pirms 80 gadiem, nav iespējams apkarot korupciju mūsdienās,» intervijā Reuters uzsvēris Eiropas Savienības pretkorupcijas biroja OLAF vadītājs Džovanni Keslers, kurš savulaik pildījis izmeklēšanas tiesneša funkcijas Itālijā.
«Šā likuma simboliskā nozīme ir ļoti liela, it īpaši, ja ņemam vērā gaidāmās vēlēšanas. Korupcija bija sistemātiska pirms 1992. gada skandāliem un ir sistemātiska arī tagad. Divdesmit gadu garumā par šo jautājumu bija aizmirsts, bet beidzot pie varas esošie kaut ko dara, lai risinātu problēmu,» sarunā ar Reuters sacījis itāliešu publicists, grāmatas Korupcijas atlants autors Alberto Vanuči. Oktobrī M. Monti valdība jau paziņoja par nodomu izveidot pretkorupcijas komisāra posteni, piešķirot šajā amatā apstiprinātajam cilvēkam izmeklēšanas tiesības. Tāpat nolemts stingrāk uzraudzīt reģionālo valdību tēriņus.