Bojāgājušo skaits viesuļvētrā "Sendija" ASV un Kanādā sasniedz 45

© Scanpix/AP

Bojāgājušo skaits viesuļvētrā "Sendija" ASV un Kanādā pieaudzis līdz 45, apliecina vietējās varas pārstāvji, kas arī norāda, ka vētras nodarīto postījumu dēļ miljoniem cilvēku palikuši bez elektrības, turklāt nopietni traucējumi ASV ziemeļaustrumos radīti transporta sistēmā.

Ņujorkas pilsētā vētrā dzīvību zaudējuši 18 cilvēki un līdz turpmākiem rīkojumiem apturēta sabiedriskā transporta kustība. Atcelti vairāk nekā 18 000 lidojumu.

Vētrai iepriekš traucoties pāri Karību jūras reģiona salām, dzīvību zaudēja vismaz 67 cilvēki.

"Sendijas" izraisīto plūdu rezultātā ūdens līmenis Manhetenas vidusdaļā pieaudzis par 4,2 metriem, pārsniedzot trīs metru rekordu, kāds tika pieredzēts 1960.gadā vētras "Donna" laikā.

Otrdien pēcpusdienā vētra izraisīja spēcīgu snigšanu Apalaču kalnos.

Paies vairākas dienas vai pat nedēļas, līdz miljoniem cilvēku Ņujorkas pilsētā un citos smagi cietušajos apvidos būs atguvušies no "Sendijas" nodarītā posta. Kāds katastrofu seku prognozēšanas uzņēmums lēš, ka "Sendija" nodarījusi zaudējumus, kas bijuši apdrošināti, 15 miljardu dolāru (astoņu miljardu latu) apjomā.

Ņujorkas štatā dzīvību zaudējuši 23 cilvēki, Ņūdžersijā seši, bojāgājušie ir arī citās pavalstīs.

Vētrai sapostot elektrības līnijas, bez strāvas vairākos štatos palikuši 8,2 miljoni māju un uzņēmumu.

Ņujorkai būs jāiztiek bez metro, jo pazemes dzelzceļš daudzviet applūdis. Paredzams, ka metro vilcieni nekursēs vēl vairākas dienas. Applūdusi arī lielākā daļa Volstrītas apgabala, tomēr amatpersonas pauž cerību, ka finanšu tirgi trešdien atkal būs atvērti.

No Ņujorkas trim lielajām lidostām divas jau trešdien plāno atsākt darbu, tiesa gan, ierobežotā apjomā.

Daudzviet mobilo sakaru tīkli izsisti no ierindas, problēmas radušās arī ārkārtas palīdzības koordinācijas telefonu centrālēm.

Atcelta tradicionālā Ņujorkas Helovīna parāde, kam vajadzēja notikt trešdien vakarā Manhetenas Greničvilidžā, un pastāv bažas, ka svētdien plānotais Ņujorkas maratons varētu tikt atcelts.

Vētras dēļ apturēta ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, tostarp pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama, kas pārstāv demokrātus, kopā ar Ņūdžersijas gubernatoru republikāni Krisu Kristiju trešdien ieplānojuši kopīgi apmeklēt stihijas smagi piemeklētos Ņūdžersijas apvidus.

Gubernators Kristijs, lai gan dedzīgs republikāņu kandidāta Mita Romnija atbalstītājs, cildinoši izteicies par Obamu un federālajām varasiestādēm, vērtējot to reakciju uz vētru.

Obama un Romnijs jau otro dienu apturējuši aģitācijas pasākumus, tomēr Romnijs jau trešdien gatavojas no jauna iesaistīties kampaņā Floridā, bet Obama, domājams, atsāks aģitāciju ceturtdien, lai līdz vēlēšanām veiktu piecu dienu kampaņas sprintu.

Ja federālās valdības reakcija uz vētru nebūs pietiekami pārliecinoša, Obamam jārēķinās ar politiskiem zaudējumiem, kādus pēc neveiklās rīcības, reaģējot uz 2005.gada viesuļvētru "Katrīna", nācās pieredzēt toreizējam prezidentam Džordžam Bušam.

Obamam tagad ir iespējas apliecināt, ka viņa administrācija ir mācījusies no "Katrīnas" kļūdām un ka viņš spēj īstenot vadību krīzes apstākļos.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais