Visas pasaules zinātnieki ir šokā – Itālijas tiesa piespriedusi sešu gadu cietumsodus zinātniekiem, kuri 2009. gadā nebija spējuši prognozēt postošo L’Akvilas zemestrīci, kas prasīja vairāk nekā 300 cilvēku dzīvības.
Tiesa nospriedusi, ka speciālisti, kuri bija apvienoti risku novērtēšanas komisijā, rīkojušies nolaidīgi, nebrīdinot pilsētas iedzīvotājus par gaidāmo zemestrīci. Pasaules zinātnieku iebildes, ka mūsdienu zinātne nespēj precīzi īstermiņā prognozēt zemestrīces, tiesa nav ņēmusi vērā, un šis spriedums rada bažas, ka speciālisti turpmāk atturēsies no sava viedokļa izteikšanas.
«Tiesas lēmums rada ļoti bīstamu precedentu – es baidos, ka tas var atturēt citus zinātniekus no padomu un savu apsvērumu izteikšanas attiecībā uz dabas katastrofām. Viņi vairs nemēģinās šādā veidā palīdzēt cilvēkiem,» sarunā ar Reuters sacījis Oksfordas universitātes Zemes zinātņu nodaļas vadītājs Ričards Volterss. Viņš piebildis, ka pirms L’Akvilas zemestrīces speciālisti snieguši pilnīgi adekvātu, uz iegūtajiem zinātniskajiem datiem balstītu informāciju. Gan viņš, gan citi starptautisko ziņu aģentūru aptaujātie speciālisti norādījuši, ka plašākai sabiedrībai (tajā skaitā arī tiesai) ir absolūti aplams priekšstats par seismologu darbu un iespējām, turklāt ne jau zinātnieku uzdevums ir briesmu gadījumos izsludināt cilvēku evakuāciju vai veikt kādus citus drošības pasākumus.
2009. gada 6. aprīlī notikusī zemestrīce bija 6,3 magnitūdas stipra. Tās rezultātā L’Akvilas pilsētā un tās apkaimē sabruka tūkstošiem ēku, 309 cilvēki gāja bojā, vairāk nekā 1500 tika ievainoti, bet aptuveni 50 000 zaudēja pajumti, atgādina BBC. Pagājušogad pilsētas prokuratūra izvirzīja apsūdzības Nacionālās dabas katastrofu prognozēšanas un novēršanas komisijas darbiniekiem – sešiem Itālijā labi zināmiem seismologiem un ģeologiem, kā arī vienam valdības pārstāvim. Šī komisija 2009. gada martā analizēja daudzās sīkās zemestrīces, kas bija piemeklējušas reģionu, bet 31. martā sarīkotajā preses konferencē paziņoja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka L’Akvilas apkaimē gaidāma spēcīgāka zemestrīce.
Tiesas prāvas laikā viens no apsūdzētajiem – bijušais Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta vadītājs Enco Boši – atkal un atkal atkārtojis, ka īsti nesaprot, par ko viņu apsūdz. Zinātnieki un viņu advokāti centušies tiesu pārliecināt, ka 31. marta preses konferencē zinātnieki snieguši absolūti precīzu informāciju. Viņi uzsvēruši, ka virkne sīku zemestrīču nebūt nenozīmē, ka gaidāma spēcīgāka zemestrīce. Ļoti bieži bijuši gadījumi, kad pēc šādām nelielām zemestrīcēm spriegums mūsu planētas iežos mazinās un seismiskā aktivitāte norimst. Speciālisti uzsvēruši, ka nedz 31. martā, nedz nākamajās dienās viņu rīcībā nav bijusi informācija, kas pārliecinātu par to, ka nepieciešams izsludināt trauksmi, – zemestrīce notikusi pēkšņi, kā jau šādas zemestrīces mēdz notikt.
Apsūdzēto advokāti uzsvēruši, ka viņu klientiem nav bijis pamats celt trauksmi, jo zinātnieki kādas prognozes mēdz izdarīt tikai tad, ja savākuši pietiekami daudz informācijas – šoreiz tādas informācijas nav bijis, tādēļ komisija no prognozēm atturējusies. Tam piekritis arī Francijas ievērojamākais seismologs Žans Pols Montanjē, kurš sarunā ar Le Figaro skaidrojis, ka «pašlaik nav zināmas kādas maģiskas zīmes, kas ļautu nekļūdīgi prognozēt zemestrīci». Viņš arī piebildis, ka zinātnieki, kuri nav līdz galam pārliecināti par savām prognozēm, parasti klusē, uzsverot: «Ja pēc katras nelielo zemestrīču sērijas tiks celta trauksme par spēcīgāku zemestrīci un evakuēti cilvēki, tas tikai novedīs pie nepārtrauktas panikas seismiski aktīvos reģionos.»
Tomēr prokurors Fābio Pisuti, kurš apsūdzētajiem pieprasīja četru gadu cietumsodu, uzskatījis, ka viņi ir vainojami nolaidībā un ļaunprātīgā uzticības izmantošanā, atgādinot arī par 31. marta preses konferencē izskanējušajiem izteikumiem par «normālu ģeoloģisko aktivitāti». Pēc prokurora (un arī tiesneša Marko Billi) domām, tieši šī preses konference devusi pilsētas iedzīvotājiem mānīgu drošības sajūtu. Vairāki zemestrīcē cietušie stāstījuši, ka pēc nelielo zemestrīču sērijas apsvēruši domu pamest pilsētu, bet, kad izdzirdējuši, ka, pēc speciālistu domām, nekādas briesmas nedraud, pārdomājuši. Tāpat apsūdzība uzsvērusi, ka, sākoties spēcīgajai zemestrīcei, daudzi cilvēki palikuši mājās, jo uzticējušies ekspertu atzinumam, ka gaidāmi tikai vāji pazemes grūdieni. «Šīs mājas sabruka un ļaudis gāja bojā,» sacījis kāds no lieciniekiem.
Lielākā daļa no cietušajiem vai bojāgājušo tuviniekiem, kurus aptaujājuši Itālijas televīzijas žurnālisti, pauduši gandarījumu par tiesas spriedumu. «Mūsu mērķis nebija apmierināt atriebības alkas, jo saprotam, ka arī šiem cilvēkiem ir ģimenes. Tomēr es jūtos mazliet labāk, ja zinu, ka kāds ir saukts pie atbildības par mūsu maldināšanu,» sacījusi L’Akvilas iedzīvotāja Ortenze, kura zemestrīcē zaudēja māsu. Tikai daži no ļaudīm, kas bija tiesas zālē, atzinuši, ka, pēc viņu domām, grēkāži tiek meklēti nepavisam ne tur, kur vajadzētu. Tas, ka pilsēta atrodas seismiski nestabilā reģionā, ir zināms jau sen – vismaz trīs reizes (1349., 1461. un 1703. gadā) zemestrīces nopostījušas L’Akvilu faktiski līdz pamatiem, taču celtnieki no tā neko nav mācījušies, atkal un atkal būvējot seismiski nestabilas ēkas. AFP piebilst, ka tiesa arī uzlikusi par pienākumu apsūdzētajiem samaksāt kompensācijas cietušajiem – to apjoms sasniedz gandrīz deviņus miljonus eiro. Tomēr saskaņā ar Itālijas likumiem gaidāma vēl vismaz viena, bet, ticamāk, vairākas apelācijas. Līdz to izskatīšanai tiesas lēmums spēkā nestāsies un par vainīgajiem atzītie zinātnieki netiks apcietināti.
Zinātnes pasauli tas gan nav nomierinājis. «Mēs esam ļoti nobažījušies. Tiesas priekšā ir saukta ne tikai seismoloģija, bet arī visa zinātne. Mēs mēģināsim darīt visu iespējamo, lai zinātnieki nenonāktu cietumā,» sarunā ar AFP sacījusi Eiropas Ģeozinātnieku savienības pārstāve Šarlote Kravčika. Savukārt Ž. P. Montanjē, norādot uz sprieduma absurdumu, sacījis: «Pēc šīs loģikas, varētu uzsākt arī tiesas prāvu
pret Džordžu Bušu jaunāko, kurš nenovērsa 2001. gada 11. septembra teroraktus, un visiem tiem pasaules ķirurgiem, kuriem nav izdevies glābt savus pacientus.