Spānijas zemestrīcē vaino fermerus
 
©Scanpix

Neparasti postošajā zemestrīcē, kas pērn piemeklēja Spānijas pilsētu Lorku, vismaz daļēji ir vainojami vietējie fermeri, liecina izdevumā Nature Geosciences publicēts pētījums.

Gadu gaitā viņi ievērojami noplicinājuši ūdens nesējslāni, kas radījis lieku spriedzi vietā, kur jau tāpat ir lūzumlīnija, turklāt zemestrīces epicentrs atradies ļoti tuvu mūsu planētas virsmai.

2011. gada maijā notikusī zemestrīce Lorkā prasīja deviņu cilvēku dzīvības, vairāk nekā 300 cilvēku tika ievainoti, sagruva desmitiem celtņu, tika nodarīti zaudējumi vairāki desmitu miljonu eiro apmērā, atgādina AP. Varasiestādes lēsa, ka tik postoša zemestrīce Spānijā nav notikusi pēdējo 50 gadu laikā, taču vislielāko izbrīnu radīja tas, ka zemestrīce nemaz nebija tik spēcīga, – tās magnitūda nepārsniedza 5,1 balli, un, pēc speciālistu sacītā, nereti šādas zemestrīces nekādus postījumus nenodara.

Kanādas Rietumontārio universitātes zinātnieku grupa Pablo Gonsalesa vadībā secinājusi – lielie postījumi izskaidrojami ar to, ka zemestrīces epicentrs atradies tikai dažus kilometrus zem Zemes virsmas, – tas nozīmē, ka trieciena viļņi, faktiski nesastopot nekādu pretestību, ātri sasnieguši Lorku. Bet vēl svarīgāks ir iemesls, kādēļ epicentrs bijis tik sekli. Zinātnieki noskaidrojuši, ka kopš 1960. gada par aptuveni 250 metriem krities ūdens nesējslāņu līmenis. Lorkas apkaimē ir labi attīstīta lauksaimniecība, kurai nepieciešams daudz ūdens, tādēļ vietējie fermeri ierīkojuši aizvien dziļākas un dziļākas akas un urbumus, mazinot gruntsūdeņu līmeni. Šim līmenim samazinoties, mainījies spiediens iežos, kas atrodas netālu no lūzumlīnijas, un tie sākuši pārvietoties, izprovocējot zemestrīci. P. Gonsalesa vadītā zinātnieku grupa gan uzsvērusi, ka antropogēnais faktors ir tikai viens no zemestrīces iemesliem, – visticamāk, tā būtu notikusi arī bez cilvēka iejaukšanās, taču domājams, ka tas būtu bijis simtiem vai tūkstošiem gadu vēlāk, kad gruntsūdeņu līmenis mainītos kādu citu iemeslu dēļ.

Tomēr šī publikācija uzskatāma par trauksmes zvanu daudziem Spānijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo seismiski nestabilos reģionos ar attīstītu lauksaimniecību. P. Gonsalesa vadītās zinātnieku grupas pētījums liecina, ka šādās vietās zemestrīču iespējamība varētu būt augstāka, norāda AFP.